Velobraucēju Kritiskā masa Rīgas ielās

konkrēti - šī pati kritiskā masa aizņēma abas joslas vienā virzienā braucot pa brīvības ielu, luksafori izslēgti NEBIJA kā tas notiek citās parādēs, un ne gājēji ne auto nevarēja šķērsot brīvības ielu, jo riteņbraucēji masā lika pāri pa sarkanajiem signāliem.

bija klaji manāms brauciena dalībnieku masā. bet kopumā viņi nodemonstrēja, ka visi citi ir viņiem pie pakaļas, ka vienalga, kas ar citiem - lai operatīvais transports brauc kā grib, lai pārējie, gan braucēji, gan kājāmgājēji stāv pie ratiem, jo luksafori ievēroti netika, un ne kājāmgājēji tika pāri brīvības ielai, ne braucēji varēja to šķērsot. ja šie jaunieši vēlējās panākt, lai sabiedrībai par velobraucējiem sabojājās viedoklis, tad to viņi panāca. katrā ziņā vismaz attiecībā uz mani.

Centra šaurajās ielās ļoti svarīgi paspēt startēt vēl pie sarkanā, jo tad es nevienam netraucējot aizminos jau līdz nākamajam krustojumam. Mani arī neviens netraucē. Bedres ielu malās un aku vākus bez bailēm apbraucu ar slaidu loku. Taču pilnīgi cits stāsts, ja startēju pie zaļā ar visiem. Tad desmitiem 2tonnīgu dzelzs auto draudīgi brauc 30cm attālumā no manīm. Tad man negribot jābrauc pa visiem šahtu vākiem, bedrēm un visiem izciļņiem. Es braucu nāves bailēs, jo kritiens šajā situācijā būtu nāvīgs vai arī invaliditāte līdz mūža galam. Tāpēc nezinātājam atbildu - braukt pie viena vai cita luksofora signāla nav lecīgums, bet dzīvības un nāves jautājums. Esmu gan autovadītājs, gan velo braucējs ar cieņu pret visiem satiksmes dalībniekiem, jo vienu dienu esmum gājējs, citu dienu velo braucējs, bet nākamajā auto braucējs. Vēl hobijam mēdzu braukt ar motorlaivu. Vienmēr vajag domāt ar galvu un atcerēties, ka neesi visuma naba.