Forumā aizvadīta diskusija par pilsētu noturību kara apstākļos, vadoties pēc pieredzes Ukrainā un Izraēlā.
"Ikvienai Eiropas galvaspilsētai ir uzdevums nodrošināt darbības nepārtrauktību jebkādos apstākļos un drošu vidi saviem iedzīvotājiem. Tas ir arī Rīgas uzdevums - rūpēties par iedzīvotāju informētību, būt klātesošai un sniegt atbalstu kā vien tas iespējams," komentēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece.
Viņa ir pārliecināta, ka galvaspilsētas ir celmlauzis situācijā, kad "no nulles" sāka darbu pie Ukrainas bēgļu uzņemšanas Rīgā.
Tāpat kopā ar plašu ekspertu loku no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Nacionāliem Bruņotajiem spēkiem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta esot izstrādāts Rīgas civilās aizsardzības plāns, uz kura bāzes veikti pasākumi, lai uzlabotu rīdzinieku drošību un gatavību dažādām ārkārtas situācijām.
"Gatavība nozīmē būt zinošiem, spējīgiem palīdzēt un neapjukt gadījumā, ja "X stunda" tomēr pienāk. Mums kā pašvaldībai un ikkatram Rīgas iedzīvotājam ir jābūt gataviem aizsargāt sevi un savu pilsētu", norādīja Ozola.
Diskusijas "Drosme konflikta apstākļos: mācības par pilsētu noturību no kara pieredzes" laikā uzmanība vērsta tādiem tematiem kā civilā aizsardzība, iedzīvotāju un pašvaldības gatavība rīcībai dažādu apdraudējumu gadījumā, kā arī pašvaldību komunikācijai ar iedzīvotājiem nepārtrauktas informētības nodrošināšanā.
Jau ziņots ka Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgā notiek Ziemeļeiropas reģiona drošības un ārpolitikas forums "Rīgas konference 2024".
Šogad foruma uzmanības centrā ir Eiropas drošības nākotne, Ukrainas uzvara karā, sankciju ietekme uz Krievijas ekonomiku un tās iekšējo stabilitāti, NATO 360 grādu stratēģija un globālās partnerības, ANO loma un darba kārtība šī brīža ģeopolitiskajā realitātē, mākslīgā intelekta ietekme uz nacionālo drošību, informācijas telpu un starptautiskajām attiecībām.