Pārbaužu rezultāti tiks apkopoti pēc to pabeigšanas, piebilda Teice-Mamaja.
Kā savā tviterkontā informē Latvijas Televīzijas žurnāliste Ilze Nagla, "Āgenskalna tirgus pa pusei ciet - VID uztaisījis pārbaudi un lielākai daļai nav kārtībā dokumenti".
Tikmēr AS "Rīgas Centrāltirgus" pārstāvis Ivars Jakovels teica, ka patlaban viņš saistībā ar pārbaudēm Āgenskalna tirgū nevarēs sniegt nekādus komentārus, jo atrodas lidmašīnā, kamēr viņa kolēģis Oskars Balodis "Nozare.lv" skaidroja, ka "Rīgas Centrāltirgum" vispār neesot šajā jautājumā nekas jākomentē.
"Āgenskalnu apsaimnieko cits uzņēmums. Ja gribat ko zināt, sazinieties ar viņiem. Rīgas Centrāltirgus neapsaimnieko šo tirgu," uzsvēra Balodis, piebilstot, ka visa nepieciešamā kontaktinformācija ir atrodama Rīgas Centrāltirgus mājaslapā interneta: "http://www.rct.lv/lv/agenskalna-tirgus/".
Jautāts, vai viņam ir kaut kas zināms par VID pārbaudēm citos Rīgas tirgos, Balodis atzīmēja, ka viņa rīcībā šādas informācijas nav.
Savukārt Āgenskalna tirgus direktors Jevgēņijs Šeļeņins teica, ka kopumā VID veiktās pārbaudes viņš vērtē pozitīvi, jo tādā veidā ir iespējams atklāt un novērst nelikumības.
"VID pārbaudes ir visnotaļ pareiza rīcība, jo tā tiek novērstas nelikumības. Tirgus administrācija kā apsaimniekotājs nav pilnvarots veikt šādas pārbaudes, tāpēc ir labi, ka valsts iestādes dara savu darbu, jo mums ir jādara savs darbs - jārūpējas, lai lietojamā kārtībā ir tirgus teritorija, ēkas un apkārtne," skaidroja Šeļeņins.
Viņš arī piebilda, ka patlaban viņa rīcībā vēl nav informācija par VID veikto pārbaužu rezultātiem, jo VID vēl nav viņu par tiem informējis.
Tikmēr, jautāta par dokumentiem, kas jāiesniedz tiem privātajiem tirgotājiem, kuri grib tirgoties Āgenskalna tirgus teritorijā, administratore Gunta Asare norādīja, ka šādiem tirgotājiem jāiesniedz dokuments, kas apliecina, ka viņu īpašumā ir zeme, izziņa no pagasta, kas apliecina, ka viņi nodarbojas ar lauksaimniecību, zemkopību, kā arī pases kopija. Savukārt dokumenti par produktu izcelsmi nav tirgus administrācijas kompetencē.
Jau ziņots, ka, lai novērstu situācijas, kad importētie augļi un dārzeņi tiek uzdoti par vietējās izcelsmes preci, VID vasaras periodā pievērsīs pastiprinātu uzmanību situācijai Latvijas tirgos.
Kā norāda VID, vasaras periodā ne tikai ārvalstu tirgotāji Latvijas tirgos cenšas realizēt ievērojamu daudzumu augļu un dārzeņu, bet arī vietējie tirgotāji pārdod no kaimiņvalstīm ievestu preci, maldīgi uzdod to par pašu izaudzētu. Tas rada nevienlīdzīgu konkurenci vietējiem zemniekiem, kuri realizē pašu izaudzēto lauksaimniecības produkciju.
Līdz ar to VID vasaras mēnešos pastiprināti veiks kontroles pasākumus Latvijas tirgos, tajā skaitā arī nakts tirdzniecības vietās. Pārbaužu laikā inspektori pārbaudīs, vai tirgotājs pēc pieprasījuma var izsniegt stingrās uzskaites kvītis, ja tiek tirgota pašu iegūta vai ražota produkcija, un vai tiek izsniegts elektroniskā kases aparāta čeks, ja tiek tirgota iepirkta lauksaimniecības produkcija.
Pārbaužu laikā tiks arī pievērsta uzmanība lauksaimniecības produkcijas tirgotājiem no citām valstīm. Šajos gadījumos iespēju robežās tiks identificētas citu valstu personas un fiksēti citu valstu transportlīdzekļu reģistrācijas numuri, no kuriem tiek veikta tirdzniecība, pārbaudīti preču izcelsmes dokumenti. Informācija tiks nosūtīta izvērtēšanai attiecīgās valsts nodokļu administrācijai.
Ņemot vērā līdzšinējo veiksmīgo sadarbību, VID aicina arī Rīgas pašvaldības policiju pievērst uzmanību, vai nakts tirdzniecības vietās lauksaimniecības produkciju netirgo personas no citām valstīm, un par konstatētajiem gadījumiem informēt VID, kas tālāk rīkosies atbilstoši savai kompetencei.
VID arī atgādina, ka fiziskās personas, kas no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības gūst ienākumu, ja to ienākumi nepārsniedz 2845,74 eiro gadā, vai gūst ienākumus no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji.
VID atgādina, ka tirdzniecība tirgos ir atļauta speciāli iekārtotajās, tirgus pārvaldītāja norādītajās tirdzniecības vietās juridiskajām vai fiziskajām personām, kuras reģistrējušas saimniecisko darbību un pārdod preces, un fiziskajām personām, kuras pārdod pašu ražoto lauksaimniecības produkciju.
Attiecībā uz lauksaimniecības produkcijas tirgošanu, ko Latvijā veic citu valstu tirgotāji, VID informē, ka neatkarīgi no tā, vai lauksaimnieciskās produkcijas tirgotājs savā mītnes valstī ir vai nav reģistrējies, tam, sākot pārdot Latvijā lauksaimniecības produkciju, ir jāreģistrējas kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājam. Turklāt pārdodamās produkcijas apjomam nav nozīmes - jāreģistrējas, sākot ar pirmo darījumu, neatkarīgi no tā vērtības.
Ja citas valsts persona ir VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājs, persona var veikt reģistrāciju pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā elektroniski no savas mītnes valsts. Pretējā gadījumā šai personai ir jāierodas kādā no VID Klientu apkalpošanas centriem, kur jāaizpilda attiecīgs iesniegums.
VID aicina iedzīvotājus ziņot par iespējamiem pārkāpumiem nodokļu nomaksas jomā, zvanot uz VID anonīmo diennakts bezmaksas uzticības tālruni 80009070, rakstot uz e-pasta adresi [email protected] vai arī vēršoties VID jebkurā citā klientam ērtā veidā.