Viņa skaidroja, ka Rīgā ir četras Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) stacijas Brīvības ielā, Raiņa bulvārī, Kronvalda parkā un Maskavas ielā, bet pašvaldības pārvaldībā pilsētā ir vēl divas šādas stacijas. Trešā stacija patlaban tiek uzstādīta Pārdaugavā.
Piņķe sacīja, ka, salīdzinot 2016.gadā iegūtos gaisa kvalitātes datus ar pirmajiem apkopotajiem 2017.gada mērījumiem, secināms, ka Rīgā nedaudz uzlabojusies gaisa kvalitāte - pērn putekļu koncentrācija pilsētā izvietotajos starotājos esot konstatēta mazāka nekā iepriekšējā gadā. Šāda veida starotāji mēra pilsētas gaisa kvalitāti jumtu augstumā un parkos.
Dati par citu ķīmisko vielu koncentrāciju pilsētas gaisā 2017.gada periodā gan vēl nav apkopoti. Kad tas tiks izdarīts, plānots rīkot sanāksmi par pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas 2016. līdz 2020.gadam gaitu.
Taujāta par ziemas periodā uz ielām izmantotā sāls ietekmi uz gaisa kvalitāti, Piņķe norādīja, ka tas, visticamāk, nonāk gaisā, taču ar pašreizējo mērījumu metodi šīs specifiskās vielas koncentrāciju nav iespējams noteikt. "Sāls un smilts kaisīšana ietekmē gaisa kvalitāti aukstajos mēnešos. Ietekmē ir lielā mērā atkarīga no meteoroloģiskajiem laikapstākļiem. [..] Pastarpināti tiek lietota apkure, no kuras arī veidojas putekļu piesārņojums, taču atsevišķi šīs daļiņas netiek mērītas. Tam ir nepieciešama krietni dziļāka izpēte," skaidroja Vides pārvaldes vadītāja.
Rīgas domes opozīcijas deputāti komisijas sēdes laikā pauda viedokli, ka ar četrām valsts un trīs pašvaldības gaisa monitoringa stacijām ir par maz, lai sniegtu kvalitatīvu kopainu par situāciju visas pilsētas teritorijā. Savukārt Piņķe apgalvoja, ka pašreizējās monitoringa staciju atrašanās vietas ir tieši tās, kurās ir vissliktākā gaisa kvalitāte.
Kā ziņots, līdzīgi kā citos gados, arī šogad sausais laiks marta mēnesī veicināja gaisa kvalitātes pasliktināšanos Rīgas centra ielās, liecina LVĢMC operatīvā informācija.
Gaisa kvalitātes pasliktināšanās pilsētu ielās pavasarī ir ikgadēja parādība, to lielā mērā izraisa pa ziemu sakrājušies smilts un sāls putekļi.
Martā tradicionāli tiek reģistrēts lielākais gaisa piesārņojums putekļu dēļ, martam seko citi pavasara un ziemas mēneši.
Pasaules veselības organizācija uzskata, ka gaisa piesārņojums ir ceturtais lielākais risks veselībai - aiz augsta asinsspiediena, neveselīga uztura un smēķēšanas. Pastāvīgi ieelpojot lielu daudzumu sīku daļiņu, palielinās risks iegūt sirds un asinsvadu slimības, elpošanas orgānu slimības un vēzi. Lielāko risku veselībai rada gaisa piesārņojums iekštelpās, kur cilvēki pavada lielāko daļu laika.
Trollis JT