Kāpēc tieši Vecmīlgrāvī? Ingrīda Miklāva, Rīgas domes ielu komisijas pārstāve, skaidro, ka ielas nosaukumus ieguvušas 1938.gadā. Savulaik bijusi arī Kupenu iela. Kāpēc tieši tajā gadā, nešaubīgi pateikt nevarot. Iespējams, tas saistīts ar to, ka 1938.gadā Mīlgrāvja atturības biedrībai Ziemeļblāzma svinēta 25 gadu jubileja un tuvējo ielu nosaukumi atvasināti no biedrības ziemīgā nosaukuma.Top jaunceltne Dodamies uz Sniega ielu. "Po russkij, požalusta*," atbild uzrunātie un nevēlas apcerēt nosaukuma romantiku. Sastopam vidusskolēnu Artjomu, kurš apaukstējies un izgājis no mājas pēc zālēm un kolas. Sniega ielā viņam patīkot viss, vien pēdējā laikā traucējot trokšņi, ko rada četrstāvu dzīvojamās mājas celšana. Vai patiesi Latvijā atradīsies 24 cilvēki, kuriem krīzes laikā vajadzēs dzīvokli? Andrejs Kondracenko, pasūtītāja SIA Siltā māja pārstāvis, pastāstīja, ka mājas celtniecība sākta pirms gada un noteikti tiks pabeigta, jo interese par vienistabas un divistabu dzīvokļiem ir liela, jo īpaši no Vecmīlgrāvja iedzīvotājiem. Iespējams, tāpēc, ka tuvumā jauno projektu esot maz. Nosaukt dzīvokļu cenu A.Kondracenko atteicās. Tālāk dodamies uz Ledus ielu. Uz dzīvojamo māju masīvu. "Skaists ielas nosaukums, tāpat kā šis rajons. Jūra tepat. Skola arī. Mežiņš, kur bērniem slidināties. Pa logu var redzēt arī, kā aiziet uz skolu un apsēžas klasē. Dzīvesvietu nemainītu nekādā gadījumā," saka Marina, kura ar dēlu Ļošu nāk no skolas pāri priežu pamežam. Marinai patīkot arī tas, ka uz centru var aizbraukt ar elektrovilcienu 15 minūtēs un nav jāstāv sastrēgumos. Nekā negatīva Vecmīlgrāvī neesot. Nē, smakas no ostas nenākot. Tieši otrādi — svaigais jūras gaiss spirdzinot katru rītu, kad atverot virtuves logu. Arī vāveres varot manīt. Marina ar ģimeni dzīvo teju pēdējā stāvā, no kura skats esot fantastisks. "Nāciet, parādīšu!" viņa aicina ciemos. Jā, skats pasakains. Jūra, Daugava un Ķīšezers. Visi vienā pelēkā strīpā. Lēnām aizslīd milzu kuģis. Virtuvē starojošs ienāk Ļoša, klēpī turēdams jūras pelēku kaķi. Runci. Pagaidām runci. "Ja griezīsi Kuzjam olas nost, griez man arī," atskan no blakus istabas Marinas vīra solidarizācija. Baznīca kā bāka Un nobeigumam kaut ko pavisam baltu. Skaidru. Balto baznīcu Baltāsbaznīcas ielā. "Jā, lūdzu, Pārsla klausās," atbild telefonā sievietes balss, kad zvanu uz draudzi, vaicājot par iespēju baznīcu apskatīt. Pārsla! Viņai pienāktos sava iela Ziemeļblāzmas tuvumā. Un vispār — mēs, ziemeļzeme, jau nu varētu atļauties gan Slieču, gan Sarkankrūtīšu, gan Budēļu ielas, jo ar ziemu saistītu ielu nosaukumu ir maz. Juglā ir Slēpotāju iela, un Daugavpilī — Lauska iela. Pārsla savā vietā atsūtījusi Kasparu Leikartu, draudzes locekli, kurš pastāsta, ka 1788.gadā iesvētītā baznīca atzīmēta visās kuģniecības kartēs un labi zināma visiem jūrniekiem pasaulē, jo torņa galā ir bāka. Jā, gluži kā luksofors jumtā mirgo apaļi gaismekļi. Savulaik jūrnieki piestājuši laulāties, nākuši uz dievkalpojumiem. Tuvumā daudz baznīcu nav, tāpēc senāk Baltās baznīcas mācītājs ar laivu braucis uz dievkalpojumiem Bolderājā. Uz kādas no baznīcas košajām freskām rakstīts: "Nāciet šurp pie manis visi bēdīgie un grūtsirdīgie, es jums gribu doti mieru, atvieglināt un iepriecināt." Un Vecmīlgrāvis dod gan mieru, gan iepriecina. *Krieviski, lūdzu — no krievu val.
Visziemīgākās ielas Rīgā ir Vecmīlgrāvī: Ledus, Āliņģu, Sniega un Sarmas
Puskaili, kūpoši vīrieši sēž, aptinuši dvieļus ap gurniem, un ēd kartupeļus ar gaļu. Lai ieraudzītu šādu skatu, atlika vēsā ziemas dienā Vecmīlgrāvī pavērt durvis ar uzrakstu Pirts — Kafejnīca. Jo Vecmīlgrāvis ir pārsteidzoša un omulīga vieta. Un ziemīga, jo tieši šajā Rīgas daļā ir ielas ar vēsiem nosaukumiem: Āliņģu, Sniega, Ledus, Sarmas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.