Tomēr viņa nenoliedza, ka ziņojumā būs tādi vārdi kā "neefektīvi" un "nelietderīgi", turklāt tie, pēc viņas teiktā, būšot paši pirmie vārdi.Vaicāta, vai šajā lietā būs ko sūtīt uz prokuratūru, viņa teica, ka par to varēs runāt nākamnedēļ. "Kad būs rezultāts, tad arī runāsim."Šaubas par to, cik finansiāli izdevīga bijusi e-talona ieviešana Rīgas sabiedriskajā transporta, izskanēja jau iepriekš. E-talons tika ieviests pērnā gada pavasarī. Par sistēmas ieviešanu RS sāka domāt pirms aptuveni četriem gadiem, apzinot kompānijas, kas piedāvā elektronisko norēķinu sistēmas. Tika izvēlētas trīs, kurām piedāvāja sagatavot redzējumu un ekonomisko pamatojumu sistēmas ieviešanai. Konkursa komisija par labāko atzina ASV kompānijas _Affiliated Computer Services_ (ACS) piedāvājumu.Rezultātā tika pieņemts lēmums veidot kopuzņēmumu _Rīgas karte _(RK), kurā 51% daļu pieder RS, bet atlikušās – ACS, iepriekš vēstīja _Diena_. RS uzņēmuma kapitālā ieguldīja 1,3 miljonus latu, ACS - 1,2 miljonus. Ar jaunveidoto firmu RS noslēdza līgumu uz 13 gadiem, kas paredz, ka RK jāievieš un jāapsaimnieko sistēma un RS par šo pakalpojumu ik gadu maksās 5,59 miljonus. Summā ietilpst 14 miljonu latu kredīta atmaksa par sistēmas ieviešanu, 40 darbinieku atalgošana, telpu aprīkošana, komunālie maksājumi, transporta izmaksas u.c. Līgums paredz, ka uzturēšanas tarifs inflācijas dēļ var pieaugt, taču ne vairāk kā par 3%.Pēc Komercreģistra datiem, RK valdes priekšsēdētājs e-talona ieviešanas brīdī bija Žans Šarls Koljē, kurš pārstāvēja ACS, valdē darbojās arī Pāvels Tulovskis un Aleksandrs Brandavs, kurš kandidējis Saeimas un pašvaldību vēlēšanās uz Rīgas domi no Latvijas Pirmās partijas saraksta._Diena _arī vēstīja, ka uz elektronisko biļeti aptuveni gadu pirms Rīgas pārgāja kaimiņvalsts Lietuvas galvaspilsētas Viļņas pašvaldība, taču tai jaunā sistēma izmaksāja krietni lētāk.
I.Sudraba raidījumā arī teica: apzinoties situāciju, ka gandrīz katrā revīzijā VK atklāj neekonomisku un neefektīvu darbību, iestāde vērtē iespējamās izmaiņas likumos, lai arī šādos gadījumos no amatpersonām varētu prasīt atbildību. Prokuratūra uz VK secinājumiem atbildot, ka amatpersonu rīcība bijusi likumīga, bet nevar prasīt atbildību, ja tā bijusi neefektīva vai neekonomiska. Pēc viņas vārdiem, jāuzdod jautājums gan deputātiem, gan Ministru kabinetam, kāpēc nav interese paredzēt iespējas no politiķiem, ierēdņiem, amatpersonām šādos gadījumos prasīt konkrētu atbildību. Droši vien paši saprot, ka šauj sev kājās, jo būs jāsāk atbildēt, pieļāva I.Sudraba. Pēc valsts kontrolieres vārdiem, VK varētu piedāvāt nevis konkrētus likumu grozījumus, bet parādīt, ka tam jābūt iestrādātam likumdošana.