Par vienu no Rīgas domes satiksmes departamenta direktora Ivara Zarumbas pēcteča Edgara Stroda (48) priekšrocībām tiek minēta ceļinieka pieredze
Pasarg" Dievs, nekas jau nav jāsāk no jauna vai jādara pilnīgi citādi! — saka jaunais Rīgas domes satiksmes departamenta direktors Edgars Strods, kad jautāju, kas ir viņa prioritātes un darāmie darbi. Būtiski jaunas pieejas galvaspilsētas satiksmes un transporta lietām varētu nebūt tāpēc, ka E.Strods departamentā nav jaunpienācējs. Patiesībā jau pēdējos astoņus gadus viņš ir bijis departamenta līdzšinējā direktora Ivara Zarumbas vietnieks. Tieši šo pēctecību uzteic Dienas uzrunātie, taču par ne mazāk svarīgu E.Stroda priekšrocību šim amatam tiek minēta arī viņa ceļinieka izglītība, kādas nebija I.Zarumbam.
Ne no dinastijas
I.Zarumba bija fiziķis, savukārt E.Strods tiešām ieguvis ar ceļu būvi saistītu profesiju. Proti, pēc Rīgas 1.vidusskolas beigšanas 1978.gadā viņš iestājās tolaik Rīgas Politehniskā institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) Inženierbūves fakultātē un ieguva autoceļu inženiera—celtnieka profesiju. Pēc studiju gadiem 1983.gadā E.Strods tika nosūtīts strādāt uz Kuldīgu un bija pilsētas 12.ceļu remonta un būvniecības pārvaldes iecirkņa priekšnieks.
Lai gan ceļu nozarē esot raksturīgi, ka tajā veidojas dinastijas, tāpat kā tas ir medicīnā un mākslā, viņš no šādas dinastijas nenākot. "Tas, ka gribēju studēt un tapt par inženieri celtnieku, manī bija jau kādu laiku. Taču, kāpēc izvēlējos tieši ceļu inženieri, nevis civilo celtniecību — nemāku atbildēt," saka E.Strods. Viņš ne mirkli neesot nožēlojis profesijas izvēli. Pat tad, kad 1990.gadu sākumā ceļu nozarē bija krīze un viņš aizgāja strādāt privātajā biznesā. Pirms "atgriešanās profesijā" E.Strods vairākus gadus strādāja firmā Auto Skan. Kompānijā viņš bija reģiona tirdzniecības vadītājs.
Izaicinājums un paaugstinājums
Tomēr 2000.gadā viņš nolēma atgriezties savā profesijā un kļuva par līdzšinējā satiksmes departamenta direktora Ivara Zarumbas vietnieku. E.Strods, tāpat kā līdzšinējais priekšnieks, norāda, ka šis darbs ir ārkārtīgi sarežģīts. "Ja ir viena šaura nozare, tad ir vienkārši, tad taisa, piemēram, naglas. Taču satiksmes departaments pārsedz ļoti daudzas jomas — sabiedriskais transports, satiksmes drošība, ielu uzturēšana, ielu būvniecība, darba atļauju izsniegšana, luksoforu un ceļazīmju saimniecība. Papildu sarežģījums ir tas, ka satiksmes departamenta darbu redz visi — ne tikai rīdzinieki, bet arī iebraucēji. Tas viss ir kā uz delnas," apgalvo E.Strods.
Kāpēc tad pieņemts uzaicinājums kļūt par direktoru, ja reiz tas ir tik grūts un sarežģīts darbs? "Tas bija labs izaicinājums. Lielāko daļu jomu es pārzinu pietiekoši profesionāli, man nav jāsāk no nulles. Protams, tas ir arī paaugstinājums," atzīst E.Strods.
Drošība un vairākuma intereses
Lai gan nekas nebūs jāsāk no nulles, svarīgāko darāmo darbu saraksts tomēr ir. Pirmais, kas no malas varbūt neizskatoties īpaši svarīgi, esot sākto Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu pabeigšana. Būtisks jautājums esot arī satiksmes drošības uzlabošana. "Lai kā mums pārmestu, ka neveicam tik daudz pasākumu, lai mašīnas brīnumainā kārtā ar lielu ātrumu varētu šķērsot Rīgas centru un nokļūt, piemēram, no Juglas Ziepniekkalnā, prioritāte ir satiksmes drošība — skolas, bērnudārzi, gājēju pārejas, ātrumvaļņi," uzskaita E.Strods. Vēl paredzēts īpaši nopietni analizēt satiksmes negadījumu melnos punktus.
Pašreizējā ekonomiskajā situācijā būtiski esot panākt iedzīvotāju vairākuma mobilitātes nodrošināšanu, kas ne vienmēr nozīmē, ka ieguvējs būs personīgais transports. Gluži pretēji, prioritāte ir radīt pievilcīgu sabiedrisko transportu. "Ja tramvajs būs jauks, tīrs, drošs, ātrs, patīkams, es ar to braukšu. Ja ir pilnīgi pretēji, tad to nevar prasīt," atzīst E.Strods. Tāpēc arī viņš grib, lai jaunie zemās grīdas tramvaji Rīgā parādītos pēc iespējas ātrāk.
Dienvidu tilts nebūs lieks
Šajā rudenī partijas Tēvzemei un brīvībai pārraudzītais satiksmes departaments no Tautas partijas pārraudzītā pilsētas attīstības departamenta savā pārziņā pārņems jau mītiem apvīto Dienvidu tilta 2. un 3.kārtas būvniecību. Pēdējā laikā viss šis projekts ir vairāk nokritizēts un atzīts par pilsētas satiksmi neuzlabojošu, nekā atbalstīts. Īpaši liela ažiotāža ap tiltu izvērsās tad, kad pašreizējā Rīgas domes koalīcija izbīdīja cauri un apstiprināja tilta otrās kārtas plānotās izmaksas — 313,4 miljonus latu (pirmā kārta izmaksās 85,5 miljonus latu). Domē šīs izmaksas gan tiek skaidrotas ar izvēlēto finansēšanas modeli.
E.Strods gan nepiekrīt apgalvojumiem, ka tilts pēc tā palaišanas neko Rīgai nedos. "Dienvidu tilts nebūs brīnumlīdzeklis, taču bez tā iztikt Rīga nevarētu. Līdz ar tilta un pievedceļu izbūvi kļūs vieglāk un vienkāršāk. Būtisks tas ir tranzīta satiksmei, kravu transportam un Rīgā iebraucošajiem no Ķekavas," viņš pamato. Projektētāji esot aplēsuši, ka 20—25% transportlīdzekļu no Salu tilta novirzīsies uz Dienvidu tilta un satiksme pār Salu tiltu tiks atslogota.
Liek lielas cerības
"Satiksmes joma tik tiešām ir plaša un degoša — visu laiku jāsēž kā uz oglēm. Te ir sniegs, te lietus, avārijas, tāpēc ceru, ka Stroda kungs neapjuks un spēs pateikt stingru "jā" vai "nē", un nesvaidīsies uz visām pusēm atkarībā no tā, kā pūš vējš," saka Rīgas Tehniskās universitātes profesore un satiksmes plānošanas firmas Imink vadītāja Ija Niedole. Līdzīgi kā viņa, arī citi transporta speciālisti uzteic to, ka E.Strods nāk no pašu vidus un viņam ir izpratne par satiksmes lietām.
Kā norāda Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK), tad I.Zarumbam nereti pietrūka spēja ātri piemēroties situācijai un rast tūlītēju risinājumu, piemēram, runājot par sastrēgumu problēmu. Viņaprāt, līdzšinējā sadarbība ar satiksmes departamenta vadītāju ir bijusi kā zebra — te balta, te melna. Pēc mēra teiktā, līdzšinējā neveiksme, kas būs pirmais E.Stroda uzdevums, ir pilsētas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas sakārtošana. "Jāteic, ka uz Strodu lieku lielas cerības. Ir daudzi projekti, kas jau ir iesākti un viņam būs jānoved līdz galam," saka Rīgas mērs.