Vecdaugava gan savu vainu neatzīst, bet naudu līdz mēneša beigām tomēr samaksās, jo VVD piestādījis kooperatīvam kopēju rēķinu arī par citiem parkāpumiem, piemēram, nozvejas žurnālos, kam tas piekrīt kā pamatotiem, Dienai saka Vecdaugava direktors Uģis Tētiņš. Par krastā izskalotajām zivīm viņš teic: "Jūra nav tikai mūsu, zvejo daudzi, vējos visādi var gadīties."
VVD ir par 99% pārliecināts, ka "tie varētu būt viņi," kas izmetuši zivis, teic dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktore Evija Šmite. Tādu secinājumu liek izdarīt apstāklis, ka Vecdaugavas zvejnieki ir vienīgie, kas zvejo šajā piekrastē. Sods par šādu pārkāpumu svārstās no 200 līdz 5000 latiem, tādēļ šajā gadījumā tas uzskatāms par lielu.
"Zvejnieki jau agrāk ir metuši zivis ārā, bet tagad bija lielāks apjoms un tās vēl tika izskalotas krastā," skaidro E.Šmite. Viņa pieļauj, ka zvjenieki tā rīkojušusies, jo zivis bija gājušas bojā vai bija vairāk nekā viņiem atļauts nozvejot.
U.Tētiņš iebilst, ka neviens tīšuprāt zivis ārā nemet, jo no nozvejas apjoma ir atkarīgi zvejnieku ienākumi, savukārt noteiktās kvotas kooperatīvs jau kuro gadu nespēj izzvejot, tādēļ gada beigās kvotas vēl tiek atdotas Baltijas jūras zvejniekiem.
Diena jau rakstīja, ka Vecāķos 25.maija rītā no ūdens bija izskalotas aptuveni sešas tonnas beigtu reņģu, kuras jau bija sadalīšanās stadijā.
VVD noskaidroja, ka zivis nebija saindējušās ar kādu vielu, tāpēc secināms, ka ūdenī nekas videi bīstams nebija izplūdis. Tika pieļauts, ka zivis krastā izmestas, plīstot kādam zvejas tīklam vai zvejnieki tās izmetuši pāri bortam.