Katrs no 107 zinātniekiem savam pētījumam saņems 100 389 eiro.
IZM norādīja, ka pirmo reizi labākie Latvijas zinātnieki konkursa rezultātā saņems finansējumu individuāliem pētniecības projektiem, kas vienlaikus stiprinās individuālu pētnieku grupu attīstību un zinātnisko institūciju izcilību, kā arī veicinās akadēmiskās karjeras reformas sākšanu.
"Individuālie pētniecības granti ir nozīmīgs instruments izcilāko Latvijas profesoru un cita akadēmiskā personāla atbalstam, un tie nodrošinās veiksmīgāku pāreju no esošās nodarbinātības sistēmas uz jauno tenūras sistēmu," uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
IZM skaidroja, ka zinātnieku individuālo projektu atklātā konkursa mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātnes nozarēs, īstenojot katrā zinātnes nozarē spēcīgāko zinātnieku individuālos pētniecības projektus, tādā veidā uzlabojot šo zinātnieku darba apstākļus un stiprinot viņu vadīto zinātnisko grupu attīstību, kā arī sagatavojoties tenūras sistēmas ieviešanai Latvijā.
Tenūras sistēma Latvijas augstākajā izglītībā un zinātnē tiks ieviesta no 2022.gada, izmantojot augstākās izglītības un zinātnes, tostarp Eiropas Savienības fondu, finansējumu. Paredzēts, ka vēlētajam akadēmiskajam personālam, iegūstot noteiktu akadēmisko amatu, piemēram, asociētā profesora vai profesora amatu, un izpildot iepriekš zināmus profesionālās un zinātniskās kvalifikācijas kritērijus, tiks nodrošināts tenūramats, proti, beztermiņa darba līgums pretstatā darba līguma slēgšanai tikai uz ievēlēšanas laiku - sešiem gadiem, kā tas ir patlaban.
Tenūrgaitas (no angļu tenure-track) sistēma sekmīgi darbojas citās Eiropas valstīs, to kā vienu no risinājumiem cilvēkkapitāla attīstībai pētniecībā un inovācijās Latvijā iesaka Eiropas Komisijas "Apvārsnis 2020" Politikas atbalsta vienības eksperti, piebilda IZM.
IZM ir pārliecināta, ka individuālo pētniecības projektu īstenošanai būs tieša ietekme uz ekonomikas atveseļošanos, veicinot tautsaimniecības transformāciju uz augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu ražošanu. Ņemot vērā Covid-19 slimības izplatību un tās rezultātā radītos izaicinājumus, sagaidāms, ka daļa projektu sniegs arī ieguldījumu Covid-19 seku mazināšanā. Tāpat projektu īstenošanas laikā zinātniekiem būs iespēja sagatavot jaunus projektu pieteikumus nākamā plānošanas perioda pētniecības un attīstības programmā, tostarp "Apvārsnis Eiropa".
Individuālo projektu atklātais konkurss tika izsludināts šā gada 7.septembrī pēc valdības lēmuma atbalstīt IZM izstrādāto priekšlikumu Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai.
Līdz 28.septembrim konkursā Latvijas Zinātnes padome (LZP) saņēma 348 projektu pieteikumus, no kuriem 342 projektu pieteikumi pēc administratīvās vērtēšanas tika virzīti neatkarīgai ārvalstu zinātniskajai ekspertīzei. Katra projekta pieteikuma vērtēšanā tika piesaistīti divi ārvalstu zinātniskie eksperti ar pieredzi attiecīgajā zinātnes nozarē un projekta tematikā.
Finansējamie 107 projekti veido 31% no iesniegto projektu kopskaita, kas līdz šim ir augstākais finansēto projektu īpatsvars no iesniegto projektu skaita FLPP konkursos. Virs kvalitātes sliekšņa tika novērtēti 202 projekti.
Konkursa zinātniskās izvērtēšanas rezultāti pieejami LZP mājaslapā.
Fundamentālo un lietišķo pētījumu programma ir IZM finansēta uz zinātnisko izcilību vērsta zinātnes finansēšanas programma, kuras pamatā ir augšupejošā pieeja. Programmas mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātnes nozaru grupās - dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, medicīnas un veselības zinātnēs, lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnēs, sociālajās zinātnēs, humanitārajās un mākslas zinātnēs.
Programmā finansējumu piešķir projektiem, pamatojoties uz atklāta konkursa rezultātiem atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem "Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas un finansējuma administrēšanas kārtība". Programmu īsteno LZP.