Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, visvairāk jeb 113 ukraiņu bēgļu sākuši darbu restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumu jomā, 95 - vispārējo valsts dienestu darbības jomā, 68 nodarbojas ar izmitināšanu viesnīcās un līdzīgās apmešanās vietās un 67 - ar mazumtirdzniecību nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku.
Vēl 30 Ukrainas civiliedzīvotāju strādā darbu, kas saistīts ar zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādi un konservēšanu, 20 nodarbināti dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības jomā, bet vismazāk jeb 14 - kravu pārvadājumu pa autoceļiem jomā.
Savukārt kā saimnieciskās darbības veicēji no 24.februāra līdz 21.aprīlim reģistrējušies astoņi ukraiņu bēgļi.
No visiem ukraiņu saimnieciskās darbības veicējiem viena persona ir ar deklarēto darbības veidu - izglītības atbalsta pakalpojumi, vēl viena nodarbojas ar citur neklasificētiem individuālajiem pakalpojumiem un seši - ar frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumiem.
LETA jau rakstīja, ka saskaņā ar datiem uz 13.martu, darbu ukraiņu bēgļiem piedāvājuši 534 Latvijas darba devēji.
Visvairāk vakances ir tādās jomās kā ražošana un būvniecība, nekustamais īpašums, attiecīgi 1501 un 948 vakances. Vēl 332 vakances piedāvātas ēdināšanā un pārtikas rūpniecībā, 300 - pakalpojumu jomā, 240 - transporta un loģistikas jomā, 223 - lauksaimniecības un vides jomā, 147 - tūrisma un viesnīcu jomā, 138 - tirdzniecībā un mārketingā, 110 - veselības aprūpē un sociālajā aprūpē un 57 - enerģētikas un elektroenerģijas jomā.