Paši nerunājam latviski
"Integrācija tomēr ir bijusi. Ja mēs padomāsim, cik cilvēki kopumā iemācījās latviešu valodu, pateicoties Latviešu valodas apguves valsts aģentūrai (LVAVA) un vēlāk Latviešu valodas aģentūrai (LVA), kopumā rezultāts ir bijis. Nevajag arī to aizmirst," Dienai pauž Providus integrācijas politikas pētniece Marija Golubeva. Vienlaikus viņa norāda, ka pēdējos gados šai jomai pievērš mazāk uzmanības, lai gan mērķauditorija pastāv. Laika gaitā valodas apguves kursi ir rīkoti dažādu profesiju pārstāvjiem, pašvaldību darbiniekiem, savulaik īpaša apmācība notikusi arī jaunkareivjiem, stāsta LVA pārstāve Dace Dalbiņa. Tomēr vienīgā grupa, kas aģentūras rūpju lokā bijusi vienmēr, esot mazākumtautību skolu pedagogu un skolēnu vecāki, kuriem kursi tiek rīkoti regulāri.
"Vienā daļā, protams, ir tāds nelojalitātes jautājums, bet vienā daļā ir pierasts, ka Latvijā var iztikt ar krievu valodu un tā ir tā problēma," par valsts valodas zināšanu trūkumu, neskatoties uz visiem rīkotajiem kursiem, saka Dz. Hirša. Viņa ir pārliecināta, ka lielākoties vainīgi ir paši latvieši, kuri sarunās ar krievvalodīgajiem pāriet uz krievu valodu, tādējādi veicinot tās pašpietiekamību. Tomēr to nosakot lingvopsiholoģija - mazām tautām ir tendence pāriet uz jebkuru daudzskaitlīgāk pārstāvētu valodu. Zināmu nosodījumu šādai latviski runājošo tendencei izsaka arī M. Golubeva. Viņas pašas valodā ir dzirdams akcents, taču tā ir raita un bagātīga.
"Dažreiz ir tā, ka cilvēks atnāk vienalga uz kurieni, sāk runāt latviski, bet, kad dzird viņa akcentu, pāriet uz krievu valodu. Tas nav pareizi," pētniece norāda. "Tā ir tāda pastāvīga čīkstēšana," abu iepriekš teikto komentē sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. Cilvēki sarunājoties funkcionāli izdevīgākajā valodā, lai pārvarētu komunikatīvos šķēršļus. Viņš uzskata, ja ar krievvalodīgajiem spītīgi runātu tikai latviski, tad, iespējams, dažus tas piespiestu lietot šo valodu, tomēr problēma galvenokārt ir meklējama lojalitātē pret valsti, kā nereti pietrūkst arī pašiem latviešiem.