K.Zakulis norādīja, ka 256 privātpersonas, kuru noguldījumi Krājbankā ir aptuveni 25-26 miljoni latu, naudu no Noguldījumu garantiju fonda nesaņems.
Jau ziņots, ka vairāki cilvēki, kuru vidū ir arī komponists Raimonds Pauls un izdevniecības Žurnāls Santa līdzīpašniece Santa Anča, vērsušies Satversmes tiesā (ST) saistībā ar Krājbankā palikušo naudu. ST vērsušies kopumā četri cilvēki, apstrīdot divas Kredītiestāžu likuma normas.
Atgādinām, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija otrdien apstiprināja Krājbankas maksātnespējas administratora SIA KPMG Baltics iesniegto Krājbankas maksātnespējas risinājumu, kurā tiek rosināts sākt bankas bankrota procedūru.
Otrdien preses konferencē taujāts, kādas ir prognozes, vai Noguldījumu garantiju fonds un noguldītāji, kuriem Krājbankā atradās vairāk nekā 100 000 eiro jeb 70 000 latu, atgūs savus noguldījumus, K.Zakulis sacīja, ka iespējami vairāki scenāriji, tostarp visu summu varētu neatgūt neviens.
Savukārt korespondējošos kontos iestrēgušo naudu, aptuveni 110 miljonus latu, atgūt būšot ļoti problemātiski un administratoram būs jācīnās par šo naudu, sacīja Zakulis, piebilstot, ka patlaban nekādas virzības nav.
No Krājbankas kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%). Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī Latvijas Krājbanku pasludināja par maksātnespējīgu.