Minimālās algas līmeņa jautājumā tradicionāli saduras darba devēju un ņēmēju intereses, kā arī jāņem vērā tās ietekme uz budžetu. Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtības noteikumos tiek virzīts variants par minimālo algu 45% no vidējās bruto samaksas par pēdējo ceturksni (Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati). Tāpat tiks ņemti vērā vēl citi kritēriji. Eiropas direktīva rekomendē minimālo algu 50% apmērā no vidējās mēneša darba samaksas valstī, bet būtiska nozīme ir atskaites periodam – piemēram, vienam ceturksnim (šajā vai iepriekšējā gadā) vai gadam kopumā u. tml.
"50% no vidējās algas, īpaši, ja tā ir vidējā alga iepriekšējā gada pirmajā ceturksnī, nevis gada vidējā alga pirms diviem gadiem, esošajā situācijā nozīmētu pārlieku strauju kāpumu," uzskata Swedbank Latvija galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija. Jāņem vērā, ka Latvijas darba tirgus ir ļoti fragmentēts reģionu griezumā. Latgalē ir krietni zemākas algas nekā Rīgā. Latgalē minimālā alga jau šobrīd veido vairāk nekā 60% no vidējās algas. Minimālo algu Latvijā 2025. gadā palielinot līdz Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) nosauktajiem 50% no vidējās algas 2024. gada pirmajā ceturksnī, Latgales reģionā minimālā alga jau būs aptuveni 65% apmērā no vidējās algas.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 28. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00