Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +4 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Reverta : Problēmas rodas tikai ar tiem klientiem, kuriem ir skaļi vārdi

Sabiedrībā labi zināmi cilvēki apgalvo, ka kredītus nav saņēmuši, un tiesā tic viņiem, nevis līgumos rakstītajam. Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness (DB) apgalvo tā dēvētās sliktās Parex bankas jeb Reverta padomes priekšsēdētājs Maikls Borks. Viņš pieļauj, ka tā rezultātā daļu kredītu nāksies norakstīt.

Jūsuprāt, var teikt, ka Latvijas tiesas interpretē likumdošanas normas par labu parādniekiem?

Tā tas izskatās. Principā jau tas ir ļoti vienkāršs process – es iedodu jums kredītu, mēs parakstām līgumu, kurā teikts, kad jūs man naudu atmaksāsiet, un, paredzot šādus tādus nosacījumus, tam vispār vajadzētu būt juridiskam dokumentam. Gadījumā, ja jūs man naudu neatmaksājat un es mūsu abu parakstīto līgumu aiznesu uz tiesu, tur tas tiek nolikts malā. Savukārt cilvēks, kurš ir aizņēmies, pasaka, ka viņš nekādu naudu neesot saņēmis. Pateicoties šādam apgalvojumam, tiesa mierīgi var neatzīt līgumā rakstīto. Tā dēvētie lielie cilvēki spēlējas ar šo situāciju, visus padarot trakus.

Savulaik Patērētāju tiesību aizsardzības centrs apgalvoja, ka šie banku piedāvātie līgumi ir bijuši vienādi nekvalitatīvi, jo sagatavoti teju vai pēc viena šablona vairākām bankām, pieļaujot vienas un tās pašas kļūdas no juridiskā aspekta...

Tas ir iespējams. Arī manā pieredzē ir tikuši izmantoti standartlīgumi, tiesa gan, pamatojoties uz starptautiskajiem standartiem – tie ir ļoti līdzīgi visā Eiropā. Bet tas, protams, bankām neliedz izņemt laukā kādu punktu un ielikt tā vietā citu.

Interesanti ir tas, ka dažādas problēmas Revertai rodas tikai ar tiem klientiem, kuriem ir skaļi vārdi. Visi pārējie – normālie – cilvēki pilda parakstītās saistības. Aizņēmēji iedalās divās kategorijās: tie, kuri nevar samaksāt, un tie, kuri vienkārši nemaksā. Pārsvarā Revertas pārziņā nonākušajiem cilvēkiem šobrīd varbūt nav naudas, bet viņi cenšas maksāt, tomēr daži, kuri ņēmuši kredītu veidā ļoti lielas summas, izmanto katru iespēju nemaksāt.

Vai pieļaujat, ka šo prominento personu parādus tā arī neizdosies piedzīt?

Šādu iespēju es nedrīkstu pieļaut. Protams, šādas situācijas var izveidoties, bet to pieņemt šādā veidā jau tagad es nevaru. Jā, būs kredīti, kas mums būs jānoraksta. Te ir runa par naudu, ko aizņēmušies cilvēki, kurus bieži redzam televīzijas ekrānos, kas ir labi zināmi uzņēmēji, kuri cenšas ietekmēt politiskos procesus valstī.

Pilnu interviju lasiet otrdienas laikrakstā Dienas Bizness!

Top komentāri

Joske no burkānciema
J
Pašam bija bankas kredītkarte. Tā kā parāds pārsniedza limitu, tad karti nobloķēja, tomēr vēl par kartes izmantošanu gada sākumā "novilka" (pieskaitīja parādam) 15 LVL. Februārī aizgāju uz banku, palūdzu, lai karti slēdz pavisam, jo vairs netaisos to izmantot (bez tam, pēc vienošanās, biju jau atmaksājis daļu parāda). Tātad, ja es "izmantoju" karti tikai 1 mēnesi un jau samaksāju gada maksu, tad pienāktos atgriezt pārmaksāto maksu par atlikušajiem mēnešiem. Darbiniece piekrita un apgalvoja, ka tāda prakse arī tiek piekopta. Vienīgi, viņa piekrita tikai līdz brīdim, kad ieraudzīja mani savā parādnieku sarakstā. Naudu man neatgrieza (no parāda nesamazināja) pie tam vēl saņēmu dusmīgu atbrēcienu "Jūs esat parādā! Kā jums nav kauna prasīt atpakaļ pārmaksāto naudu?" Nelīdzēja nekādi skaidrojumi, ka sen jau esmu vienojies un pildu vienošanos par parāda atmaksu pa daļām. Vēl lieki piebilst, ka mani nomaksātie dažādie % un soda naudas bija aptuveni kredīta vērtībā. Līdz ar to - bankai atdevu vismaz 2x vairāk, nekā biju no viņiem paņēmis. Tātad arī tās brēcošās darbinieces vairāku mēnešu algas bija no manas kabatas. Redz kā sanāk - ja esi parādā bankai, tad banka var darīt kā grib, tai skaitā arī neatmaksāt viņai pārmaksāto naudu par citiem pakalpojumiem, jo jūs tak esat vainīgais. Arī tiem, kuri guva zaudējumus pensiju plānos (Swedbankai un vēl dažiem tie bija ar mīnus zīmi) neko neatmaksāja. Tas nekas, ka tā ir tīra bankas neprofesionalitātes vaina, ka ar ieguldītāju naudu riskēja un zaudēja. Nez kāpēc visi zaudējumi atkal jānes klientiem. Bet tad, kad kādam izdevies tāpat pačakarēt banku, tad gan brēc pa visiem mēdijiem. Mums Latvijā "fantastiska" sistēma, ka banka nekad nevar gūt zaudējumus. Vienmēr tikai peļņu, jo zaudējumi tiek atstāti klientiem. Un pat, ja banka notrallina (nodzer, notusē, iegulda nelikvīdās akcijās) naudu, pat tad valsts nāk palīgā, izsniedz lētus kredītus no Latvijas Bankas, vai pat aizņemas no ārzemēm, lai tik glābtu bankas. Un tagad par to maksā visi nodokļu maksātāji. Aizmirstam, ka banka nav nekāda valsts iestāde, bet tāds pats komercobjekts. Kāpēc mums ar tām bamkām tā "jāauklējas", jo viņi ar mums nemaz "neauklējas".
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas