Ņemot vērā sadarbības ilggadējo pieredzi, rūpnīcai ir iespēja nodarboties ar pamatdarbības veidu - dīzeļlokomotīvju remontu un to rezerves daļu ražošanu, taču ieņēmumi no darījumiem ar Krievijas uzņēmumiem ievērojami samazinājušies sakarā ar rubļa devalvāciju, norādīts paziņojumā. Tomēr rūpnīca ir spējīga kompensēt ražošanas apjomu kritumu no tradicionālā Krievijas tirgus puses ar līgumiem citos tirgos.
Tāpat ziņojumā teikts, ka masu atlaišanas uzņēmumā nav, tomēr ir plānota darbinieku skaita samazināšana sakarā ar ražošanas apjomu krišanu gada pirmajā ceturksnī.
"Lai palielinātu rūpnīcas darbības ekonomisko efektivitāti, tiks veikta ražošanas reorganizācija, ražošanas procesu optimizācija, kārtējo izdevumu samazināšana, kas var negatīvi ietekmēt personāla skaitu," norādīts paziņojumā.
Ziņojumā arī teikts, ka uzņēmums joprojām aktīvi piedalās starptautiskajās nozares izstādēs, slēdz līgumus un atklāti skaidro cilvēkiem, ka grūtības rūpnīcā ir pārejošas un saistītas ar starptautisko ekonomisko krīzi.
DLRR pēdējos gados investējusi darbgaldu parka atjaunošanā, un infrastruktūrā uzņēmums ieguldījis septiņus miljons eiro. Tikmēr politisko attiecību krīze sākusies brīdi, kad iekārtas jau bijušas iegādātas, bet vēl nav iedarbinātas un nestrādā ar pilnu slodzi, skaidrots ziņojumā.
Daugavpils pilsētas domē aģentūra LETA noskaidroja, ka pašvaldības rīcībā pagaidām nav informācijas par strādājošo skaita samazināšanu DLRR.
Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras Daugavpils filiāles vadītājs Jānis Vanags aģentūrai LETA pastāstīja, ka DLRR vadība ir noraidījusi izskanējušo informāciju par darbinieku atlaišanu un atteikusies no aģentūras piedāvājumiem.
Sazināties ar DLRR valdes priekšsēdētāju Natāliju Petrovu aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies.
Jau vēstīts, ka Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis (Latgales partija) uzskata, ka būtu jānotiek brīnumam, lai netiktu samazināts darba vietu skaits rūpnīcā, kas nonākusi sarežģītā situācijā, samazinoties pasūtījuma apjomiem no Krievijas. Atlaišanas Daugavpilij nozīmētu, ka būs vairāk cilvēku, kuriem nepieciešama sociālā palīdzība, līdz ar to arī papildu slodzi pašvaldības budžetam. Tas varētu radīt arī lielāku spriedzi pilsētā, atzina domes priekšsēdētājs.