Kopumā daļa no uzņēmumiem, kuros strādāja kāds no Zolitūdes lietā apsūdzētajiem, pārcēlusi savu darbību uz jaunām firmām. Tas nozīmē, ka notiesājoša sprieduma rezultātā, visticamāk, no šiem uzņēmumiem īsti neko piedzīt vairs nevarēs.
Savulaik HND Grupu nolīga izstrādāt nu jau sagruvušā veikala Maxima būvkonstrukcijas. Apmēram gadu pēc notikušā, HND Grupas un tā īpašnieka, būvinženiera Ivara Sergeta advokāts noliedza izskanējušās bažas, ka uzņēmums pēkšņi pazudīs. Tomēr tieši tā, visticamāk, ir noticis.
Gadā, kad notika traģēdija Zolitūdē, būvinženiera Sergeta HND Grupas apgrozījums bija lielāks par 300 tūkstošiem eiro. Savukārt pērn naudas plūsma apstājās. Uzņēmuma apgrozījums bija nulle. Turklāt izveidojies pamatīgs nodokļu parāds. Tas šobrīd pārsniedz 86 tūkstošus eiro. Joprojām ir arestēta HND Grupas manta – bankas kontos esošie daži tūkstoši eiro. Visticamāk, tas ir arī viss, ko no uzņēmuma varēs piedzīt, ja tiesa atzīs šīs juridiskās personas vainu.
“Tā kā Sergeta kungam šobrīd ir apturēta sertifikāta darbība, viņš nevar šajā jomā darboties. Tā kā HND Grupai bija šis sertifikāts, tad šobrīd HND Grupa aktīvu darbību neveic. Protams, tika pabeigti iesāktie projekti, nokārtotas saistības un ar to arī uzņēmums faktiski beidza darbību. Šobrīd problēma ir piemērotie mantas aresti, kas liedz uzņēmumu aizvērt,” skaidro zvērināts advokāts, Sergeta pārstāvis Artūrs Zvejsalnieks.
Aptuveni tajā pašā laikā, kad Sergeta HND Grupa pameta biroja telpas Firsa Sadovņikova ielā Rīgā, radās jauna firma - Enwo. Tā vienīgais īpašnieks un valdes loceklis ir Sergeta tēvs Imants. de facto izpētītais ļauj secināt, ka HND Grupas darbība pārnesta uz jauno firmu, kura oficiāli gan apsūdzētajam Sergetam nepieder. Atšķirībā no HND Grupas - Enwo ienākumi strauji pieaug. Pērn jaundibinātā firma apgrozījusi nepilnus 135 tūkstošus eiro. Sergets nevēlējās atbildēt, vai patiesībā pats nav jaundibinātā uzņēmuma īstais saimnieks: ,,Nebūs komentāru!”
Līdzīgi Sergetam rīkojies arī otrs Zolitūdes lietā apsūdzētais – arhitekts Andris Kalinka. Kalinkas uzņēmumu Kubs savulaik nolīga uzzīmēt ēku projektu. Savukārt jaunās ar Kalinku it kā nesaistītās firmas BB Studija īpašniece ir Kalinkas māsas meita. To nodibināja vien dažus mēnešus pēc traģēdijas Zolitūdē un vēl pirms uzlika arestu Kubs mantai – četrām automašīnām un vienam motociklam. Salīdzinot abu uzņēmumu gada pārskatus, var redzēt, ka “Kubs” apgrozījums pēc Maximas sagrūšanas strauji sarūk. Tikmēr BB Studija pērn apgrozījusi vairāk nekā Kubs - nepilnus 230 tūkstošus eiro.
Kalinka nav ne BB Studijas īpašnieks, ne arī valdes loceklis. Tāpat kā Sergets nav atrodams Enwo valdē un īpašnieku sastāvā. Visticamāk, tas ir tikai formāli. Interesanti, ka katram no šiem uzņēmumiem pieder tikai pa vienai automašīnai. Brīdī, kad tiesā tiek skatīta Zolitūdes lieta, viena no automašīnām atrodas pie tiesas nama. Tā ir Audi A6 automašīna, kas reģistrēta uz uzņēmumu Enwo. Ar to uz tiesas sēdi atbraucis Sergets. Savukārt iepriekš jau de facto informēja, ka ar BB Studijai piederošo BMW pārvietojas Kalinka. Tas liek pieļaut, ka gan Kalinkas, gan Sergeta loma šajos jaundibinātajos uzņēmumos ir krietni lielāka nekā varētu šķist pirmajā brīdī.
Kalinka esot darba attiecībās ar BB studiju un vēl vienu ģimenei piederošu uzņēmumu Ella. Tomēr par pārāk atalgotu šo darbu nosaukt nevar. de facto rīcībā esošā informācija liecina, ka kopš pagājušā gada Kalinkas ienākumi mēnesī “uz papīra” esot 370 eiro. Tajā pašā laikā Kalinkas sieva sociālajos tīklos publiskojusi virkni fotogrāfiju un ierakstus par vakariņām restorānos, golfa spēlēm un citām izklaidēm, atpūtu pieczvaigžņu viesnīcā Bali un ceļojumiem uz dažādām Itālijas vietām. Maz ticams, ka to varētu atļauties par minimālo algu. Nav zināms par Kalinkas sievas ienākumiem un to, vai maz tādi ir. Agrāk viņa strādāja vienā no Latvijas medijiem. Taču pēc bērna kopšanas atvaļinājuma darbā vairs neatgriezās. Līdz ar to nav saprotams, kā Kalinku ģimene spēj atļauties krāšņo dzīvesveidu un vēl apmaksāt advokāta pakalpojumus. Sastapts tiesā, Kalinka no komentāriem atteicās, bet vēlāk raidījumam de facto atrakstīja, ka ,,aizstāvības nodrošināšanas izmaksas tiek segtas atbilstoši ar aizstāvi noslēgtās vienošanās noteikumiem”.
Tāpat darbību no viena uz otru uzņēmumu pārcēlis vēl viens Zolitūdes lietā iesaistīts uzņēmums – CMConsulting. Tas savulaik uzraudzīja veikala būvniecību. Šajā uzņēmumā strādāja uz apsūdzēto sola nonākušais būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš. “Man sen ar viņiem nav sadarbība. Divus gadus vismaz,” norāda Draudiņš. Taču tāpat kā citos gadījumos, arī CMConsulting apgrozījums strauji samazinās. Tikmēr Steelandglass ienākumi pērn pārsniedza 130 tūkstošus eiro. Pirmstiesas izmeklēšanā tiesa nearestēja CMConsulting mantu. Tomēr tā šobrīd vērtē arī šī uzņēmuma atbildību. ,,2015. gada 29. janvārī Valsts Policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvalde ir uzsākusi procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, kas praktiski nozīmē uzņēmuma darbības apturēšanu. Šis fakts atbild uz jautājumu par uzņēmuma apgrozījuma kritumu. Ņemot vēra, ka CMConsulting uzņēmums strādāja ar virkni citiem projektiem un nodarbināja speciālistus, kuri nebija nekādā veidā iesaistīti Zolitūdes projektā, tad saprotams, ka daļa no aktīviem tika pārcelta uz Steelandglass,” skaidroja Steelandglass valdes loceklis Markuss Helmuts Molls.
Notiesājoša sprieduma rezultātā visiem šiem uzņēmumiem - HND Grupa, Kubs un CMConsulting, var piemērot kādu vai vairākus no piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem. Tiesa var pieprasīt likvidēt uzņēmumu vai arī ierobežot tā tiesības, konfiscēt mantu vai piedzīt naudas sodu. Ja tiesa lems par labu, piemēram, mantas konfiskācijai vai naudas piedziņai, no šiem uzņēmumiem neko daudz paņemt vairs nevarēs.