De Facto: Zolitūdes lietas izmeklēšanu sarežģī vāji normatīvi

"Tas nedaudz sarežģī izmeklēšanas mērķi saukt pie kriminālatbildības personu, kura neizdarīja to, ko normatīvs akts paredz izdarīt, lai šādas traģēdijas nenotiku, jo nav tādu normatīvo aktu," atzinis Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins. Izmeklēšanas interesēs policija neizpauž, uz ko tas attiecināms, bet, aplūkojot normatīvos aktus, izplūdušu atbildību nav grūti saskatīt. Piemēram, pirms pieciem gadiem, kad Zolitūdes veikala un dzīvojamās mājas projekts saņēma nepieciešamos saskaņojumus, vispārīgie būvnoteikumi nepaskaidroja, kā jāsagatavo būvprojekta ekspertīze, kas sabrukušajam lielveikalam izpaudās kā rekomendācija projekta realizācijai uz A4 lapas.Rīgas pilsētas būvvalde uzskata, ka rīkojusies pareizi, atļaujot celtniecības darbus uz strādājoša veikala jumta, jo likums atļauj darīt projektu kārtās. Tikai šogad septembrī pieņemtie ēku būvnoteikumi liek pārtraukt telpu lietošanu dēļ būvdarbiem, kas var palielināt slodzi uz jumta konstrukcijām.  Iepriekšējie normatīvie akti arī deva pašvaldību būvinspektoriem tiesības veikt būvniecības kontroli, pārbaudot būves, taču neminēja konkrētu rīcību. Atskaitoties par padarīto pēc Zolitūdes traģēdijas, ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis šonedēļ apstiprināja, ka līdz šim būvniecības nozarē atbildība nebija pietiekami skaidri nodalīta: "Līdz šim būvinspektoram nebija pienākums apmeklēt būvobjektu. Tā diemžēl bija izveidojusies kā realitāte, ka būvinspektori darbus vairāk veica kabinetos, nevis uz vietas objektos. Tagad objekti būs jāapskata ne retāk kā četras reizes."Taču baltie plankumi attiecas ne tikai uz būvniecības noteikumiem. Ugunsdrošības noteikumu normu dēļ policijas nesteidzās rosināt kriminālprocesu par cilvēku neevakuēšanu no Maximas, atskanot trauksmes sirēnai. Ugunsdrošības noteikumi dod 24 stundas, lai salabotu bojātas ugunsaizsardzības sistēmas, bet evakuācija obligāta ugunsgrēka gadījumā. Tagad prasības būs stingrākas. Ne vien telpu īpašniekam būs jādomā par evakuāciju, bet ikvienai fiziskai personai pašai, norādīja De Facto.Pietiekami skaidru normatīvu neesamība sarežģī darbu policijai, bet kriminālpolicijas priekšnieks uzskata, ka galveno atbildīgo vainu Zolitūdes lietā varēs pierādīt.  "Mēs paredzam to, ka galvenās personas, kas bija iesaistītas projekta tapšanā, mēs varēsim saukt pie kriminālatbildības, neatkarīgi no tā, ka viens otrs pienākums, ko vajadzēja izdarīt, nav normatīvi noregulēts. Mēs redzam, ka pārkāpumu klāsts varētu būt plašāks,” saka Grišins. Neviens policijā kā vainīgais pats nav pieteicies. Gadu pēc veikala sabrukšanas un 54 cilvēku bojāejas iesaistītie neredz pārkāpumus savā rīcībā: Arhitekts Andris Kalinka: "Varam vienīgi konstatēt, ka esam darījuši visu pēc labākās sirdsapziņas, atbilstoši normatīvajiem aktiem un praksei."Būvkonstruktora Ivara Sergeta advokāts: "Visi varēja izdarīt vairāk. [Jautājums] par likumisko atbildību ir prokuratūras un tiesas kompetencē."Būvkompānijas RE&RE advokāts Uģis Grūbe: "RE&RE jūt un ir jutusi morālu atbildību, un ir attiecīgi rīkojušies. Juridisku atbildību un vainu mēs nesaskatām."Inguss Vircavs, Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs: "[No būvvaldes darbinieku puses] netika konstatēti tādi pārkāpumi, kas liecinātu, ka kaut kas ir aizmirsts, kas varētu būt par pamatu tam, ka objekts sagāzās."Maxima Latvija korporatīvo attiecību vadītājs Ivars Svilāns: "No kriminālizmeklēšanas viedokļa, kaut kādu vainu... šādas lietas nē. Ja būtu [pārkāpumi], nebūtu problēmas atzīt." Policija vairāk vai mazāk ir tikusi skaidrībā, ko iesaistītie ir vai nav darījuši, vēstīja raidījums. Tiklīdz būs zināmi ekspertīzes atzinumi, izmeklētāji noteiks aizdomās turamos veikala sabrukšanā.