"2014.gada janvārī Latvija kļūs par vienotās valūtas zonas jaunāko dalībvalsti - tajā pašā laikā [Latvijā] stāsies spēkā jauni nodokļu likumi, kas ļaus valstij konkurēt ar tādām valstīm kā Kipra un Malta. Tas var palielināt Eiropas ekonomikas nestabilitāti," raksta žurnāls.
Raksta autors paviesojies Rietumu bankas centrālajā birojā, kas, pēc autora novērtējuma, atrodas "ne tajā labākajā Rīgas rajonā", jo tur esot putekļainas ielas, uz mājām redzami grafiti, bet līdzās bankas mājai atrodas liela pļava. Bankas centrālā ēka atrodas netālu no Arēnas Rīga.
Rietumu bankas vecākais viceprezidents un valdes priekšsēdētājs Iļja Suharenko izdevumam paudis pārliecību, ka pievienošanās eirozonai un izmaiņas nodokļu likumdošanā Latviju nostādīs "Īrijas, Maltas un Kipras līmenī". "Eiro nāk un kapitāls plūdīs," sacīja Suharenko.
"Tā vietā, lai cīnītos pret pašreizējām nodokļu paradīzes valstīm, mēs eirozonai pievienojām vēl vienu," savu neapmierinātību pauda Eiropas Parlamenta Zaļo partijas finanšu eksperts Svens Gīgolds.
Pēc Der Spiegel rakstītā, Latvijas uzņēmumu ienākumu nodoklis (UIN) ir 15%, kas ir krietni zemāks par ES vidējo - 23,5%. Zemākas UIN likmes ir tikai Īrijā un Kiprā - 12,5%.
Savukārt ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati liecina, zemākā UIN likme ir Bulgārijā un Kiprā - 10%, bet otrā zemākā Īrijā - 12,5%. Latvijā un Lietuvā UIN likme veido 15%, kas ir trešais zemākais līmenis.
Der Spiegel arī norāda, ka īpašas privilēģijas Latvijā ir pieejamas holdinga kompānijām, kurām par ārvalstīs gūtajiem ieņēmumiem no dividendēm un akciju pārdošanas nodokļi nav jāmaksā. Ar nodokļiem nav aplikta arī šādas peļņas izvešana no valsts.
"Šādas struktūras ļauj ārvalstniekiem ne tikai novietot savu naudu Latvijā, bet arī izmantot to kā tiltu lētiem naudas pārvedumiem no Eiropas uz nodokļu paradīzes valstīm, tādām kā Kaimanu salas. Turklāt Latvijas likumi ieviesīs pat vēl mazāk ierobežojumu un zemākas cenas šādiem pārvedumiem, nekā spēkā ir tādās valstīs kā Malta, Īrija, Kipra un Nīderlande," raksta žurnāls.
Der Spiegel arī apgalvo, ka "dažos gadījumos Latvija ne tikai piedāvā dažādas legālas iespējas izvairīties no nodokļu nomaksas. Kaut arī Latvija formāli ir uzlabojusi likumus naudas atmazgāšanas ierobežošanai, taču pastāv daudzas nepilnības [..] un likumu ievērošana visos gadījumos netiek stingri uzraudzīta".
Izdevums norāda arī uz Latvijas un Krievijas "attiecībām, kas vienmēr bijušas ciešas". "Katrs otrais cilvēks Rīgā ir krievu izcelsmes, ik dienu katrs septītais lidojums savieno [Rīgu] ar Krievijas galvaspilsētu. Pat ārpus Rīgas vairums cilvēku saprot krievu valodu un mentalitāti," brīdina izdevums.
Der Spiegel arī apšauba ES Konverģences ziņojumā pausto secinājumu, ka Latvijas finanšu sistēma ir stabila.