Savukārt kā viduvējas darba atrašanas izredzes raksturoja 27% (martā: 25%).Kopumā darba izredžu vērtējuma indekss ir nedaudz pakāpies no -44 līdz -43.
Saskaņā ar aptaujas datiem 21% pētījuma dalībnieku izteica optimistiskas ģimenes materiālā stāvokļa attīstības prognozes (martā to atzina 20%). Uz iespējamo ģimenes finansiālās situācijas pasliktināšanos pēc gada norādīja 14%. To, ka situācija pēc gada, viņuprāt, nebūs mainījusies, atzīmēja 50% (martā: 51%).
Bet vērtējot Latvijas ekonomikas stāvokļa izmaiņas, 14% respondentu atbildēja, ka tas uzlabojas (martā tā domāja 13%). To, ka ekonomikas situācija šobrīd pasliktinās, norādīja 27% (martā: 29%). Nedaudz vairāk kā puse (54%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskatīja, ka ekonomikas situācija šobrīd nemainās (martā: 51%).
Komentējot iedzīvotāju vērtējumu, eksperti norāda uz iespējamu stagnāciju, jo tradicionāli cilvēkiem ir tendence nākotni vērtēt pozitīvāk. "Aizdomāties liek visu trīs indeksu nosacītā "stabilitāte" kopš 2012. gada sākuma – vidus. Citiem vārdiem, pēdējo apmēram divarpus gadu laikā apskatāmie indeksi neuzrāda nekādas acīmredzamas tendenču izmaiņas. Ņemot vērā, ka tie joprojām svārstās pārsvarā mīnusu diapazonā, apzīmējums “stabilitāte” te ne velti liekams pēdiņās, jo tam drīzāk ir negatīva nekā pozitīva pieskaņa," sacīja ekonomists Uldis Osis.
"Noskaņojumu nevarētu saukt par sliktu," saka DNB ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, "Indeksu vairākums ir negatīvi. Taču, ja paskatās noskaņojuma indeksus ar garāku vēsturi un ģeogrāfiski plašāku aptveramību - kā Eiropas Komisijas publicētos patērētāju noskaņojuma indeksus, kļūst skaidrs, ka tā ir normāla parādība. Vairākumā Eiropas valstu to vidējās vērtības ir bijušas negatīvas, un Latvija šajā ziņā nekā īpaši neizceļas. Cilvēkiem ir raksturīgi par valsts ekonomiku un savu finansiālo situāciju izteikties skeptiski."