"Dorždj" galvenais redaktors Tihons Dzjadko aģentūrai LETA pastāstīja, ka NEPLP lēmums tiks pārsūdzēts, taču plašāku informāciju par šo varēšot sniegt vēlāk.
Medijs jau ir iesaistījies vienā tiesvedībā, tiesā apstrīdot NEPLP piešķirto sodu par latviešu valodas celiņa nenodrošināšanu. Tikmēr šonedēļ ir samaksāts 10 000 eiro sods, ko NEPLP kanālam bija piemērojis par okupētās Krimas iezīmēšanu Krievijas sastāvā un Krievijas armijas nosaukšanu par "mūsu armiju", aģentūrai LETA pastāstīja NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
NEPLP pērn nolēma anulēt apraides atļauju "Doždj". Lēmums stājās spēkā naktī uz 8.decembri, kad "Doždj" bija jāpārtrauc raidīšana Latvijas teritorijā.
Lēmums par apraides licences anulēšanu pieņemts saistībā ar draudiem valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai.
Lēmums pieņemts, vērtējot pārkāpumu kopumu, kas pieļauti pēdējā laikā: valsts valodas celiņa nenodrošināšana pārraidēm, Krimas attēlošana kartē kā daļa no Krievijas teritorijas, Krievijas armijas saukšana par "mūsu armiju", iespējama atbalsta paušana Krievijas armijai. Tāpat vērtēta no Valsts drošības dienesta (VDD) saņemtā informācija.
Pēc licences zaudēšanas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) lēmusi neanulēt nodarbinātības vīzas "Doždj" darbiniekiem. Tikmēr pērnā gada nogalē toreizējais Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP), izvērtējot VDD ierosinājumu, iekļāvis tā dēvētajā melnajā sarakstā bijušo televīzijas kanāla "Doždj" raidījuma vadītāju Alekseju Korosteļevu, kurš pastāvīgi strādāj Gruzijā, bet pēc izteikumiem ēterā par atbalstu Krievijas armijas karavīriem tika atlaists.
"Doždj" darbību uz laiku pārtrauca marta sākumā pēc tam, kad Krievijas Valsts dome pieņēma likumu par "viltus ziņām". Līdz ar kanāla darbības apturēšanu tā galvenais redaktors un vairāki citi redakcijas darbinieki pameta Krieviju.
"Doždj" 18.jūlijā pakāpeniski atsāka darbu, strādājot tostarp no studijas Rīgā.