Saskaņā ar tiem Latvijas izdevumi sociālajai aizsardzībai atbilst 14,9% no IKP. Zemāki kā mūsu valstī izdevumi sociālajai aizsardzībai ir vien Rumānijā, kur šis rādītājs veido 14,6% no IKP. Lietuvā tie ir 15,6% no IKP, bet Igaunijā tie ir 16,4% no IKP. Tālāk seko Īrija (16,7% no IKP), Malta (17,5%), Bulgārija (17,9%) un Slovākija (18,3%).
ES dalībvalstu vidū vislielākais valsts finansējums sociālajai aizsardzībai ir Francijā (33,9% no IKP), Dānijā (32,3%), Somijā (31,6%), Beļģijā (30,4%), Nīderlandē un Austrijā (abās valstīs 30,2%), kā arī Itālijā (30%).
ES vidēji valdību izdevumi sociālajai aizsardzībai 2015.gadā bija 29% no IKP.
Lielāko daļu no sociālās aizsardzības izdevumiem ES veido vecuma pensijas un dažādās traģēdijās izdzīvojušo pabalsti. ES tie veido 45,2% no kopējiem sociālajiem pabalstiem. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars ir Grieķijā (65,4%), Itālijā un Portugālē (abās valstīs 58,3%), Rumānijā (55,2%) un Kiprā (54,9%). Latvijā tie veido 50,2% no kopējiem sociālo pabalstu izdevumiem, Lietuvā - 47%, bet Igaunijā - 43,9%. Savukārt vismazākais to īpatsvars ir Īrijā (32,9%), Luksemburgā (38,5%) un Vācijā (39,1%).
Ar slimībām un veselības aprūpi, kā arī invaliditāti saistītie pabalsti veidoja 37,3% no ES kopējā sociālo pabalstu apmēra. No dalībvalstīm lielākais šādu pabalstu īpatsvars reģistrēts Horvātijā (45,7%), Vācijā (42,9%) un Nīderlandē (42,5%), bet vismazākais tas bijis Kiprā (25,5%) un Grieķijā (25,9%). Latvijā izdevumi slimības/veselības aprūpes un invaliditātes pabalstiem veidoja 33,9% no kopējiem pabalstu izdevumiem, Lietuvā tie bija 39,5%, bet Igaunijā - 39,9%.
Savukārt ģimenes un bērnu pabalsti ES veidoja 8,6% no kopējās pabalstu summas. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars bijis Luksemburgā (15,5%), bet vismazākais - Nīderlandē (3,9%). Latvijā ģimenes pabalsti veidoja 10,7% no kopējiem pabalstu tēriņiem, Lietuvā tie bija 7,5%, bet Igaunijā - 12,8%.
Bezdarba pabalstu īpatsvars ES vidēji bija 4,8%, lielākajam īpatsvaram sasniedzot 12,2% Īrijā, bet mazākajam - 0,7% Rumānijā. Latvijā šim mērķim izmaksāti 4% no kopējās pabalstu summas, Lietuvā tie bija 3,4%, bet Igaunijā - 2,7%.
Savukārt mājokļu un sociālās atstumtības seku mazināšanai ES vidēji izmaksāts 4,1% no visas kopējās pabalstu summas. Lielākais šo pabalstu īpatsvars bija Kiprā (7,7%), bet mazākais - Igaunijā (0,7%). Latvijā šiem pabalstiem atvēlēti 1,3% no kopējiem pabalstu izdevumiem, bet Lietuvā tie bija 2,3%.
Izdevumus sociālajai aizsardzībai veido tēriņi sociālajiem pabalstiem, administratīvajām izmaksām un citiem mērķiem, kas saistīti ar sociālās aizsardzības programmām.