Zemāki nekā mūsu valstī izdevumi sociālajai aizsardzībai ir vien Rumānijā, kur šis rādītājs veido 14,4% no IKP. Nedaudz lielāki kā Latvijā izdevumi sociālajai aizsardzībai ir Īrijā (14,9% no IKP), Lietuvā (15,1%), Igaunijā (16%), Maltā (16,1%), Bulgārijā (16,8%), Slovākijā (18,2%) un Ungārijā (18,3%).
ES dalībvalstu vidū vislielākais valsts finansējums sociālajai aizsardzībai ir Francijā (34,1% no IKP), Dānijā (32,2%), Somijā (30,6%), Vācijā (29,7%), Austrijā (29,4%), Nīderlandē (29,3%), Itālijā (29,1%), Beļģijā un Zviedrijā (abās valstīs 28,8%).
ES vidēji valdību izdevumi sociālajai aizsardzībai 2017.gadā bija 27,9% no IKP.
Lielāko daļu no sociālās aizsardzības izdevumiem ES veido vecuma pensijas un dažādās traģēdijās izdzīvojušo pabalsti. ES tie veido 45,8% no kopējiem sociālajiem pabalstiem. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars ir Grieķijā (62,8%), Portugālē (58,3%), Itālijā (57,8%), Rumānijā (56,3%) un Kiprā (55,9%). Savukārt vismazākais to īpatsvars ir Īrijā (33,6%), Vācijā (38,6%), Dānijā (39,2%) un Luksemburgā (39,6%). Latvijā tie veido 49% no kopējiem sociālo pabalstu izdevumiem, Lietuvā - 45,2%, bet Igaunijā - 41,7%.
Ar slimībām un veselības aprūpi, kā arī invaliditāti saistītie pabalsti veidoja 37,1% no ES kopējā sociālo pabalstu apmēra. No dalībvalstīm lielākais šādu pabalstu īpatsvars reģistrēts Īrijā (44,8%), Horvātijā (44,4%), Vācijā (43,5%), Nīderlandē (42,8%) un Igaunijā (41,6%), bet vismazākais tas bijis Kiprā (22,8%) un Grieķijā (26,3%). Latvijā izdevumi slimības/veselības aprūpes un invaliditātes pabalstiem veidoja 34,5% no kopējiem pabalstu izdevumiem, bet Lietuvā - 40,6%.
Savukārt ģimenes un bērnu pabalsti ES veidoja 8,7% no kopējās pabalstu summas. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars bijis Luksemburgā (15,3%), bet vismazākais - Nīderlandē (4,2%). Latvijā ģimenes pabalsti veidoja 10,9% no kopējiem pabalstu tēriņiem, Lietuvā tie bija 8,3%, bet Igaunijā - 13,1%.
Bezdarba pabalstu īpatsvars ES vidēji bija 4,4%, lielākajam īpatsvaram sasniedzot 8,8% Īrijā, bet mazākajam - 0,5% Rumānijā. Latvijā šim mērķim izmaksāti 4,5% no kopējās pabalstu summas, Igaunijā tie bija 2,7%, bet Lietuvā - 3,8%.
Savukārt mājokļu un sociālās atstumtības seku mazināšanai ES vidēji izmaksāti 4% no visas kopējās pabalstu summas. Lielākais šo pabalstu īpatsvars bija Kiprā (9,1%), bet mazākais - Polijā (0,8%). Latvijā šiem pabalstiem atvēlēti 1,2% no kopējiem pabalstu izdevumiem, Lietuvā tie bija 2,1%, bet Igaunijā - 1%.
Izdevumus sociālajai aizsardzībai veido tēriņi sociālajiem pabalstiem, administratīvajām izmaksām un citiem mērķiem, kas saistīti ar sociālās aizsardzības programmām.
Sačakarēja budžetu