Latvenergo kukuļošanas lietā notiesātie Satversmes tiesā grib pierādīt, ka nav amatpersonas

Iztiesāšanas gaitā apšaubīja, vai valsts kapitālsabiedrības valde ir valsts amatpersonas. Kā uzpirktām privātpersonām, viņiem sods būtu daudzkārt maigāks. 

Drīzumā šīs niansētās juridiskās cīņas turpināsies Satversmes tiesā, jo pēc Meļko un Cvetkova sūdzības ir ierosināta lieta. Ja konstitucionālā tiesa lems viņiem labvēlīgi, tas ietekmēs ne vien šo, bet daudzas citas jau pabeigtas un izmeklēšanā esošas skaļas KNAB lietas. 

Pirms deviņiem gadiem starptautiskais energogigants Alstom Šveices prokuratūrai atzinās lielā kukuļdošanā, tai skaitā Latvijā. Alstom un vēl citas ārvalstu firmas bija korumpējušas Latvijas amatpersonas, lai uzvarētu Latvenergo TEC 2 un Pļaviņu HES rekonstrukciju darbos.

Latvenergo augstākā vadība Kārlis Miķelsons un vietnieks Aigars Meļko vienojās, ka iepirkumos uzvar konkrētas ārvalstu firmas. Kukuļa naudu maksā caur kādreizējo Alstom pārstāvi Andreju Livanoviču. Un vēlāk noziedzīgi iegūtos līdzekļus atmazgā, pērkot nekustamos īpašumus.

Izmeklēšanu sāka KNAB, operatīvā ceļā ierakstīja vairāk nekā 200 Livanoviča telefonsarunas, un slēpti nofilmēja, kā Meļko automašīnā konsultants ieliek 146 tūkstošus eiro.

"Atskatoties atpakaļ, es teiktu, ka šī bija ļoti sarežģīta un grūta lieta. 2010. gadā birojam nebija pieredze šādu lietu izmeklēšanā. Pateicoties Latvenergo un Daimler lietām, mēs spējām uzkrāt šo pieredzi", atzīst Anda Rumjanceva, KNAB 2. pārvaldes 1. nodaļas priekšniece. 

Savākto pierādījumu bija daudz. Tai skaitā Livanoviča datorā atrastās tabulas, kas atspoguloja nelikumīgās naudas ceļus un kukuļa saņēmēju iniciāļus. Lietas sadalīja un pirmā tiesā nonāca Pļaviņu HES korupcijas lieta, kurā par 600 tūkstošu eiro kukuļu saņemšanu uz apsūdzēto sola sēdās Latvenergo kādreizējais viceprezidents Meļko, energomilža tehniskais direktors Gunārs Cvetkovs un naudas devējs konsultants Livanovičs. Pirmajā instancē notika negaidītais. Tiesnese atzina, ka Meļko darbojies kā privātpersona un viņu sodīja vien ar naudas sodu. Bet Cvetkovu attaisnoja. Rīgas rajona tiesnese Silineviča spriedumā atsaucās uz 2014.gadu, kad 11.Saeima Krimināllikumā precizēja amatpersonas definīciju, tajā iekļaujot arī valsts un kapitālsabiedrības. Tiesnese vērtēja, ja noziegums pastrādāts līdz 2014.gadam, Latvenergo valdes locekļi par amatpersonām nav uzskatāmi.

Prokuratūra nākamajām tiesu instancēm norādīja, ka 11.Saeima amatpersonas definīciju krimināllikumā tikai precizēja, nevis paplašināja. Par visu apstrīdēto periodu Latvenergo viceprezidents Meļko ir arī sniedzis valsts amatpersonas deklarācijas. 

"Gan 2010.gadā, gan tagad, mana pārliecība nav zudusi. Es uzskatīju un uzskatu joprojām, ka Latvenergo valde un ražošanas jeb tehniskais direktors ir valsts amatpersonas", ir pārliecināta Rumjanceva.

Rīgas apgabaltiesa un Augstākā tiesa šai pozīcijai pievienojās. Latvenergo lietā apsūdzētajiem piesprieda reālus cietumsodus. Saskaņā ar mūsu rīcībā esošu informāciju Meļko un Cvetkovs ar advokātu biroja Šķiņķis un Pētersons sagatavotu sūdzību vasarā vērsās Satversmes tiesā. 

Vasarā Meļko un Cvetkova sūdzības noraidīja.  Šoreiz lietu ierosināja, taču netika apmierināts pats galvenais. Satversmes tiesa neapturēja Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Meļko un Cvetkovam ir jāiet cietumā. 

Meļko un Cvetkovs Satversmes tiesai raksta, ka apstrīdētā norma krimināllikumā nav pietiekami skaidra, jo neesot varējuši paredzēt, ka tā viņiem tiks piemērota. Satversmes tiesas spriedumiem ir likuma spēks. Ja tā pateiks, ka krimināllikuma norma līdz noteiktam laikam neattiecas uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļiem, vairākās KNAB lietās saruks sodi, vai  pat draud izgāzties  izmeklēšanā esoši procesi. 

Tiesā 1 instancē atrodas Latvenergo pamatlieta, kurā kukuļa apmērs ir 4 miljoni, Tajā uz apsūdzēto sola sēž kādreizējais valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons, Meļko un vēl viena amatpersona - TEC 2 rekonstrukcijas grupas direktors Ēriks Priednieks. 

Saeimas uzdevums tagad ir Satversmes tiesā skaidrot, ko deputāti savulaik bija domājuši, grozot amatapersonu definīciju Krimināllikumā. Un cik likums iepriekš bija kvalitatīvi sagatavots.

"Ir pilnīgi skaidra amatpersonas definīcija, ka amatpersona, kura rīkojas ar valsts, pašvaldības mantu, un naudas līdzekļiem, ir pieskaitāma pie amatpersonām. Tā ir arī vispārējā prakse, OECD prasība. Tāpēc man nav šaubu, ka tās ir amatpersonas", norāda Saeimas deputāte Juta Strīķe (JKP). 

Tagad Saeimā tiek grozītas vēl divas būtiskas normas attiecībā uz krimināllietām. Debašu ilgums tiesās nevarēs pārsniegt gadu, un aizdomās turētie un apsūdzētie nedrīkstēs melot, viņiem būs jāklusē vai jāsaka tikai patiesība, lai izvairītos, ka izmeklēšanu aizved maldīgos sānceļos. Kā rāda Latvenergo lietas gaita, likumdevēja darba kvalitāte var būt pat izšķiroša, lai noziegumus pastrādājušie saņemtu tiem pienākošos sodu.