Vienai personai apsūdzība celta pēc Krimināllikuma (KL) 323.panta 2. daļas - par kukuļdošanu, bet otrai personai - pēc KL 320.panta 3.daļas - par kukuļņemšanu, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses pārstāve Aiga Šēnberga.
Saskaņā ar celto apsūdzību kukuļošana notikusi laika periodā no 2009.gada novembra līdz 2010.gada 15.jūnijam. Kukulis dots par to, lai pret darbu izpildītājiem būtu labvēlīga attieksme no "Latvenergo" amatpersonu puses un tiktu pieņemti šiem komersantiem labvēlīgi lēmumi "Latvenergo" valdē. Kopējais kukuļa apmērs bijis 444 500 eiro (aptuveni 312 396 lati).
Prokuratūra neatklāj to personu vārdus, pret kurām sākta kriminālvajāšana.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Kā ziņots, lieta pagājušajā nedēļā nonākusi Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļā, kur desmit dienu laikā jāpieņem lēmums par personu saukšanu pie kriminālatbildības, lietas nodošanu atpakaļ KNAB izmeklētājiem papildus pierādījumu vākšanai vai arī lieta jāizbeidz.
KNAB lūdzis saukt pie kriminālatbildības kopumā 17 personas saistībā ar amatpersonu kukuļošanu "Latvenergo" realizētajos Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) un Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukcijas projektos.
Par kukuļņemšanu KNAB izmeklētājs rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret četrām bijušajām "Latvenergo" amatpersonām, pret divām no tām - arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Par kukuļdošanu ierosināts saukt pie atbildības četrus ārvalstu komercuzņēmumu pilnvarotos pārstāvjus, savukārt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu - astoņas personas, vienu no arī par starpniecību kukuļošanā, kas izdarīta atkārtoti. Savukārt par starpniecības kukuļošanā atbalstīšanu KNAB rosina saukt pie atbildības vienu personu. Personu vārdi netiek atklāti.
Nu jau bijušās "Latvenergo" amatpersonas par vairāku projektu īstenošanu kukuļos ir saņēmušas ap astoņiem miljoniem eiro (5,6 miljoniem latu), taču vēl 11 miljonu eiro (7,7 miljonu latu) liels kukulis netika nodots, jo KNAB izmeklētāji uzņēmumu amatpersonas aizturēja.
Šīs lietas izmeklēšanas gaitā dažādās valūtās ir arestēti ap 400 000 latu, kas ar tiesas lēmumiem atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu.
Kā norāda KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, lietā ir savākti pietiekami daudz pierādījumu, lai visas personas, kas figurē šajā lietā, varētu saukt pie kriminālatbildības. Biroja vēsturē šī esot apjomīgākā lieta, un tās izmeklēšanā bijuši iesaistīti visi korupcijas apkarošanas bloka darbinieki.
Kā ziņots, "Latvenergo" amatpersonu lietā KNAB par aizdomās turētām atzina 17 personas, tostarp sešas amatpersonas. Viņu vidū ir arī bijušais "Latvenergo" prezidents Kārlis Miķelsons, kurš tika aizturēts 2010.gada jūnijā, bet tā paša gada augustā tika atbrīvots no apcietinājuma pret 50 000 latu drošības naudu. Šajā lietā bez Miķelsona tika aizturēti arī viņa vietnieks Aigars Meļko, kā arī AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks un viņa vietnieks Andrejs Stalažs.
2010.gada jūlijā saistībā ar tā dēvēto "Latvenergo" lietu tika aizturēts Daugavpils uzņēmējs Mihails Paladijs un uzlikts arests viņam piederošajiem 100% SIA "Būvenergoserviss" kapitāldaļu. Šis uzņēmums iepriekš saņēmis dažādus "Latvenergo" pasūtījumus.
Starp aizdomās turētajiem ir arī konsultants Andrejs Livanovičs, kuram piederošā firma SIA "Energy Consulting" darbojās kā Šveices uzņēmuma "AF Colenco" aģents. "AF Colenco" ir "Latvenergo" īstenotā vairāku simtu miljonu latu vērtā TEC-2 rekonstrukcijas projekta konsultants. Šveices uzņēmums projektā darbojas kopš tā pirmsākumiem pirms astoņiem gadiem. "AF Colenco" filiāle Latvijā reģistrēta Livanoviču ģimenes privātmājā Mārupē.
Kriminālprocesu KNAB ierosinājis par "Latvenergo" amatpersonu iespējamām pretlikumīgām darbībām laika posmā no 2006. līdz 2010.gadam, kad Livanovičam pilnībā piederošā "Energy Consulting", pēc aģentūras LETA aprēķiniem, kopumā nopelnīja teju trīs miljonus latu.
Rekordpeļņu - 1,81 miljonu latu - "Energy Consulting" guva 2007.gadā, un tas esot bijis iespējams, pateicoties vairākiem ar ārvalstu energokompānijām noslēgtiem līgumiem. Tieši šajā gadā Livanoviča vadītā SIA "AGZ" no Meļko meitas Kristiānas par 230 000 latu nopirka 90 kvadrātmetrus lielu divstāvu īpašumu rindu māju projektā Upesciema ielā, Berģos, par ko divus gadus iepriekš K.Meļko bija samaksājusi 45 000 latu, izpētīja aģentūra LETA.
Savukārt no Miķelsona "AGZ" mātesuzņēmums "Isengar", kas reģistrēts Igaunijā, 2007.gadā par 571 200 eiro (401 440 latiem) nopirka daļu no īpašuma "Jāsiņi" Engures novada Abragciemā - 0,952 hektārus zemes pie jūras ar dzīvojamo māju un četrām palīgceltnēm. Miķelsons to 2002.gadā bija iegādājies par 21 140 latiem.
KNAB bijušo "Latvenergo" šefu Miķelsonu, viņa vietnieku Meļko un Livanoviču tur aizdomās par naudas atmazgāšanu, "izmantojot Latvijā un ārvalstīs reģistrētus uzņēmumus un veicot darījumus ar nekustamajiem īpašumiem". Livanovičs iepriekš Latvijā pārstāvējis arī citus ārvalstu uzņēmumus, kas bijuši iesaistīti darījumos ar "Latvenergo".