Viņš skaidroja, ka vidējā termiņā Latvijā noteikti ir runa par atjaunojamo enerģiju, bet tālākā nākotnē ir jādomā, kā labāk integrēt arī citus elektroenerģijas ražošanas veidus Latvijas ģenerācijas portfelī.
"Jo augstāks iekšzemes kopprodukts (IKP) valstī, jo augstāks elektrības patēriņš uz cilvēku. Šobrīd mums elektrības petēriņš ir zemāks nekā vidēji Eiropā. Ja nākotnē gribam sasniegt līdzīgu līmeni kā Somijais, Norvēģijai vai pat Kanādai, tad mums 20-30 gadu laikā jāpiestrādā, lai nodrošinātu augstāku ģenerāciju," teica Balodis, piebilstot, ka valsts izaugsmi raksturo ne tikai elektrības ģenerācija, bet attiecīgi patēriņš un industrijas attīstība.
Viņš arī norādīja, ka Baltijā 2030.gadā elektrības eksports saglabāsies 20-30% apmērā no patēriņa, un palielināsies atjaunojamā ģenerācija. Tomēr jāņem vērā, ka atjaunojamā ģenerācija ir nepastāvīga, tāpēc nepieciešams veikt pasākumus elektrības uzkrāšanai vai arī to kompensēt ar stabilu un dispečerizējamu ģenerāciju.
Balodis norādīja, ka Baltijas reģions pēc desinhronizācijas ar BRELL tīklu un savienošanās sinhroni ar Centrāleiropu un dažām līnijām būs vienīgais reģions pasaulē ar tik daudz līdzstrāvas savienojumiem, kas kopā ar lielu daudzumu mainīgās atjaunojamās enerģijas padara sistēmas vadību sarežģītāku. Līdz ar to ir daudz iemeslu dažādiem drošuma riskiem, un tāpēc tiek veikti dažādi pasākumi, lai tos novērstu.
"Sistēmas operators jau ir sācis sinhrono kompensatoru uzstādīšanu. Tās ir rotējošas rezerves, kas nodrošina sistēmas stabilitāti. To pašu varētu veikt arī ģeneratori, kā, piemēram, kodolstacijas, lai nodrošinātu sistēmas stabilitāti reģionam nākotnē," teica Balodis.
Viņš uzsvēra, ka "jādomā par stabiliem, dispečerizējamiem enerģijas ražošanas veidiem".
Balodis arī skaidroja, ka atjaunojamās enerģijas ir nestabilas, un ir secināts, ka 2030.gadā Latvijā jaudu pietiekamība atsevišķos periodos varētu būt no 45 līdz 105%. Tātad atsevišķos periodos jaudas varētu arī iztrūkt.