Valdība šogad nolēma ieguldīt LDz pamatkapitālā 32,422 miljonus eiro, un tas bija nepieciešams, lai LDz pabeigtu uzsāktos investīciju projektus, skaidroja Kleinbergs, piebilstot, ka uzņēmums saņēmis arī avansa maksājumu finanšu līdzsvara nodrošināšanai 13 miljonu eiro apmērā.
"Pēc trešā ceturkšņa rezultātu analīzes spēsim izvērtēt, vai un cik liels finansējums šajā gadā vēl būs nepieciešams," teica Kleinbergs.
Viņš stāstīja, ka pašlaik LDz aktīvi strādā pie attīstības stratēģijas un rīcības plāna izstrādes, un attīstības stratēģijā plānots, ka arī nākamajos gados līdz 2025.gadam uzņēmumam būs nepieciešams valsts atbalsts.
"Būtiski ir tas, ka LDz arī tuvākajos gados plāno pakāpeniski arvien lielākā mērā veicināt uzņēmuma efektivitāti, tādējādi arī nepieciešamība pēc valsts atbalsta LDz finanšu līdzsvara nodrošināšanai ar katru gadu samazināsies. Savukārt saskaņā ar mūsu plāniem no 2025.gada valsts atbalsts LDz vairs nebūtu nepieciešams," teica Kleinbergs.
Jautāts, vai ir aplēses, cik kopumā līdz 2025.gadam LDz valsts atbalstā būtu nepieciešams, Kleinbergs atbildēja, ka šādu skaitli šodien nosaukt būtu ļoti grūti, jo dažādu globālu apstākļu rezultātā tirgus pašlaik ir ļoti mainīgs un nestabils.
Savukārt šogad LDz apgrozījums plānots ap 135 miljonu eiro apmērā, un, pārvadāto kravu apjoms varētu veidot mazliet vairāk nekā pusi no iepriekšējā gada rādītāja.
Latvijas dzelzceļš ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna Latvijas dzelzceļš valdošais uzņēmums.
Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības - LatRailNet, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, LDz Cargo, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums LDz infrastruktūra, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums LDz ritošā sastāva serviss, apsardzes uzņēmums LDz apsardze, kā arī loģistikas uzņēmums LDz loģistika.