No šīs summas 471 391 lats bija izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā, 161 537 lati izmaksāti darbiniekiem algās un atlaišanas pabalstos, 152 261 lats bija administratora un administratora palīga atlīdzība, bet 10 432 lati samaksāti par publikācijām laikrakstos. Vēl 520 lati tērēti izsoļu organizēšanai.
Jūnijā maksātnespējas procesa izdevumi bijuši augstāki nekā maijā, kad šim mērķim izlietoti 719 686 lati.
Bankas administratora KPMG Baltics sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis iepriekš skaidroja, ka administratora KPMG Baltics atlīdzība nav peļņa. No saņemtās atlīdzības, ko apstiprina tiesa, administratoram pašam ir jāsedz visi izdevumi, kas saistīti ar līdzekļu atgūšanu, piemēram, dažādu "forensic" izpētes jeb krāpniecības izpētes izdevumi un naudas piedziņas izdevumi. Turklāt administrators nestrādā viens - tā komandā ir 30 speciālisti, kas strādā uz pilnu slodzi.
Administratora atlīdzības apmērs katru mēnesi atšķiras, jo tas tiek aprēķināts no tā, cik daudz līdzekļu konkrētajā mēnesī administratoram ir izdevies atgūt. Ja attiecīgajā mēnesī administrators ir atguvis mazāk līdzekļu nekā iepriekšējā mēnesī, arī viņa atlīdzība ir mazāka. Fīrmanis atzīmēja, ka pastāv arī daudz izņēmumu, kad par līdzekļu atgūšanu atlīdzība nemaz netiek aprēķināta.
Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa 2012.gada maijā nolēma sākt Latvijas Krājbankas bankrotu. Bankrotu lūdza sākt tās administrators - revīzijas kompānija KPMG Baltics -, kas secināja, ka neviens no četriem saņemtajiem bankas sanācijas priekšlikumiem nav realizējams. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprināja bankrota procedūru kā bankas maksātnespējas risinājumu.
KPMG Baltics par Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratoru tika apstiprināts 2011.gada decembrī.