Latvijas piens bankrotēt negrasās

Lai arī Latvijas zemnieku dibinātais piena pārstrādes uzņēmums Latvijas piens pērno gadu noslēdzis ar zaudējumiem vairāk nekā miljons eiro apmērā un palicis parādā teju trīs miljonus eiro savam lielākajam akcionāram – kooperatīvajai sabiedrībai Trikāta KS, kam pasludināta maksātnespēja, un tas nav vienīgais uzņēmums, kam Latvijas piens palicis parādā, tomēr Latvijas piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra apgalvo, ka uzņēmums attīstās veiksmīgi un tam nav maksātnespējas pazīmju. 

Pagājušajā nedēļā, ierodoties uzņēmumā, Diena gan redzēja, ka ražošana nenotiek un no zemniekiem piens netiek iepirkts. "Pašlaik mums ir desmit dienu tehniskā apkope, taču 11. augustā (vēlākais 13. augustā) piena pieņemšana no zemniekiem tiks atsākta," stāsta Skudra. 11. augustā gan uzņēmuma vadība telefoniski bilst, ka tehniskās apkopes darbi esot nedaudz aizkavējušies, taču esot zināms, ka 15. augustā piena pieņemšana atkal atsāksies un zemnieki ar savu produkciju var ierasties uzņēmumā.  

"Lai gan mēs par pagājušo gadu esam parādā mūsu akcionāriem Trikātai KS un Dzēsei, tomēr šogad nevienam zemniekam parādā par pienu neesam palikuši. Pērno gadu uzņēmums noslēdza ar 1,200 miljonu eiro lielu zaudējumu, bet šogad neesam kavējuši nevienu operatīvo maksājumu. Jā, mums ir piešķirtas kredītbrīvdienas attiecībā uz valsts izsniegtā galvojuma pamatsummas nomaksu, taču procentmaksājumus turpinām maksāt. Tā ka uzņēmuma finanšu plūsma ir stabilizēta," apgalvo Skudra.  

Latvijas piens ir samērā jauns uzņēmums un piena pārstrādes tirgū strādā tikai trīs gadus. Uzņēmuma rūpnīcu veido divi bloki – vienā tiek ražoti industriālie produkti (vājpiena koncentrāts, sūkalu koncentrāts un krējums kā starpprodukts), otrā – siers. Jāpiebilst, lai gan katastrofālo 2014. gadu uzņēmums noslēdza ar zaudējumiem, taču vēl 2013. gadā tas strādāja ar peļņu. Turklāt 2014. gada augustā notika uzņēmuma vadības maiņa – līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Raimondu Freimani amatā nomainīja Skudra. 

Trīs mēnešus bez vadības

Lūgta skaidrot parāda uzkrāšanās iemeslus, Skudra min iepriekšējās vadības stratēģiskās kļūdas, kas izrādījās liktenīgas. "Bija nepareizi, un interešu konfliktu radīja tas, ka piena piegādātāju – Trikāta KS izpilddirektors Raimonds Freimanis vienlaikus bija arī piena iepircēju – Latvijas piena valdes priekšsēdētājs. Līdz ar to piegādes cenas noteica paši piena piegādātāji, un tās bija augstā līmenī. Kamēr augstā līmenī bija arī Latvijas piena ražoto industriālo produktu cenas, viss bija kārtībā. Jāpiebilst, ka iepriekšējās vadības stratēģija bija orientēties uz industriālajiem produktiem, kas gan ir ar daudz zemāku pievienoto vērtību nekā siera ražošana. Tam bija savs pamatojums, jo industriālo produktu cenas 2013. gadā Eiropas tirgū bija augstas. 2014. gadā tās strauji nokritās. Taču, neraugoties uz to kritumu, uzņēmuma vadība saglabāja augstās piena iepirkuma cenas. Tas radīja lielu disbalansu finanšu plūsmā un izveidoja mūsu parādu Trikātai KS par piena piegādi. Neviens no vadības neuzņēmās drosmi pateikt: "Mīļie īpašnieki, mēs vairs nespējam jums maksāt līdzšinējo cenu." Tādējādi parāds izveidojās no 2014. gada marta līdz septembrim, kad samazinājām piena iepirkuma cenu. Pašlaik mēs pienu iepērkam par Latvijā vidējām cenām – 22 centi par litru," stāsta Skudra.   

Pārmetumiem gan nevēlas piekrist Freimanis, kurš bilst, ka piena iepirkuma cenas netika samazinātas jau martā, jo bija jāstrādā tādos konkurences apstākļos, kad kopējās piena iepirkuma cenas visiem uzpircējiem bija augstas. "Situāciju tik sliktu padarīja tas, ka es beidzu darbu uzņēmumā 2014. gada maijā, bet jaunā valdes priekšsēdētāja to uzsāka tikai augustā, tā ka vairākus mēnešus uzņēmums faktiski darbojās autopilotā," savu redzējumu izklāsta Freimanis. 

Kapitāldaļu nākotne neskaidra

Lai gan uzņēmuma aktuālais parāds Trikātai KS ir 2,8 miljoni eiro (jo daļa parāda jau nomaksāta), uzņēmuma vadība cer to dzēst četru gadu laikā. Jāpiebilst, ka līdz maksātnespējas pasludināšanai Trikāta KS šo Latvijas piena piedāvājumu noraidīja, sakot, ka vēlas ātrāku parāda atmaksu. Līdz ar maksātnespējas pasludināšanu sarunas par parāda atmaksu jau notiks nevis ar Trikātu KS, bet iecelto maksātnespējas administratori Rudīti Klikuču. Latvijas piens arī piedāvā ieķīlāt savu eksporta zīmolu Trikata par labu Trikātai KS.  

Trikātas KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs, taujāts par Latvijas piena kapitāldaļu pārdošanu, bilst, ka tagad ar to nodarbosies maksātnespējas administrators, jo līdz ar maksātnespējas pasludināšanu tā vairs nav kooperatīvās sabiedrības kompetence. Savukārt par noraidīto Latvijas piena piedāvājumu parādu atmaksāt četros gados Krievārs skaidro, ka Trikāta KS cerējusi uz tiesiskās aizsardzības procesu, kas ilgst divus gadus, tāpēc parāda atmaksa četros gados nebūtu risinājums. 

Visu Rūtas Kesneres rakstu Latvijas piens bankrotēt negrasās lasiet trešdienas, 12. augusta laikrakstā Diena!