Maxima advokāts: Sociāli atbildīgs uzņēmums nedzenā cilvēkus no veikala iekšā un ārā ikreiz, kad nostrādā signalizācija

Gobzems papildināja jautājumu, norādot, ka viņu interesē tieši, kāpēc netika veikta veikala apmeklētāju un darbinieku evakuācija. Rozenbergs pauda, ka evakuācija nebija jāveic, tā nebija nepieciešama."Protams, tas bija sociāli atbildīgi. Sociāli atbildīgi bija nedzenāt cilvēkus no veikala iekšā un ārā ik reizi, kad nostrādā trauksmes signalizācija, ja netiek konstatēta potenciāla ugunsnelaime. Šī signalizācija neko citu nespēj "pareģot" kā vien ugunsgrēku - ugunsgrēks šajā veikalā nav bijis un tas netika konstatēts, par to strīda nav. Līdz ar to neevakuēšana bija pilnīgi loģiska, pamatota un saprātīga," rezumēja advokāts.Maxima pārstāvis bija norādījis, ka signalizācijas atskanēšana ir par pamatu tam, lai tiktu izskatīta iespējamā problēma, kas bijusi par pamatu signalizācijas atskanēšanai - arī iekšējā instrukcija neparedzēja uzreiz cilvēkus evakuēt. "Mēs esam nevis tikai formāli, bet pēc jēgas un būtības ievērojuši iekšējās instrukcijas atbilstību vispārpieņemtajai praksei līdz 2014.gada pirmajai pusei, kad, atskanot ugunsdzēsības signalizācijai, netiek nekavējoties evakuētas telpas, bet šīs signalizācijas atskanēšana ir par pamatu telpu apsekošanai," skaidroja Rozenbergs.Advokāts gan papildināja, ka visi jautājumi saistībā ar evakuāciju visai apšaubāmi ir attiecināmi uz izskatāmo lietu. "Vairākkārt arī Jūs [Gobzems] pats, iebilstot pret mūsu puses lūgumiem pievienot kādus ar šo signalizāciju saistītus dokumentus, norādījāt, ka nav jau strīda, ka "tā ir tikai ugunsdzēsības signalizācija", kuras funkcija ir tikai ziņot par iespēju ugunsnelaimi. Signalizācijas nostrādāšanas fakts un cilvēku evakuēšana vai neevakuēšana nav nekādā cēloniskā sakarā ar notikušo traģēdiju - var teikt, ka tā ir bijusi apstākļu sakritība, kāpēc signalizācija nostrādājusi," izteicās Maxima pārstāvis.Gobzems arī jautāja, vai šajā gadījumā pārspīlēta paļaušanās uz iekšējo instrukciju pati par sevi nav prettiesiska rīcība, bet tam Rozenbergs oponēja, ka nav notikusi nekāda pārspīlēta paļaušanās. "Ir bijusi loģiska, pamatota šīs instrukcijas ievērošana, kuras saturs gan pēc mūsu domām, gan pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta domām bija pareizs," skaidroja Rozenbergs.Šodien uz prasītāju pārstāvja jautājumiem atbildēja tikai Maxima. Nākamajā sēdē 23.janvārī savus paskaidrojumus sniegs būvniecības uzņēmums Re&Re.Pērn 5.decembrī sēdē tika skatīti jau iepriekš pieteiktie lūgumi, no kuriem daļu apmierināja, daļu atstāja atklātus, daļu noraidīja. Tiesa nolēma apmierināt lūgumu par ekspertīzes izprasīšanu no policijas, pievienoja "Maxima" ugunsdrošības instrukcijas, atstāja atklātu jautājumu par liecinieka uzaicināšanu, kā arī par slēgtu tiesas sēdi.Jau ziņots, ka iepriekš abas puses pieteica dažādus lūgumus - Rozenbergs toreiz lūdza tiesu izskatīt jau iepriekš pieteiktos lūgumus, kuri bija palikuši atklāti un neizlemti, proti, par lietas atlikšanu saistībā ar papildu pierādījumu iesniegšanu - ekspertīzi par Maxima jumta sabrukšanas cēloņiem, ko veic Maxima uzrunāta kompānija. Tāpat Maxima vēlas sagaidīt arī Valsts policijas kompleksās būvniecības ekspertīzes rezultātus. Atbildētājs lūdza lietu atlikt arī tādēļ, lai kā pierādījumus varētu pievienot ekspertīzes rezultātus saistībā ar trauksmes signalizāciju.Šajā lietā ar prasību pret Maxima Latvija, Re&Re, SIA Homburg Zolitude, SIA Tineo, Rīgas domi, arhitektu firmu Kubs un SIA HND Grupa vērsās trīs cietušie.Jau ziņots, ka 2013.gada 21.novembrī, iebrūkot lielveikala Maxima jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.Šonedēļ Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par aizdomās turētajām atzītas trīs personas - sagruvušās ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis un sabrukušā lielveikala projekta autoram, arhitektam Andrim Kalinkam. Sergets un Gublis apcietināti, savukārt Kalinkam piemērota policijas uzraudzība un aizliegums izbraukt no valsts.Tāpat šajā lietā mantas arests uzlikts arhitektu birojam SIA Kubs un SIA HND Grupa. Kuba īpašnieki ir Dace Putniņa (92,54%) un Andris Kalinka (7,46%), savukārt HND Grupa pieder Sergetam.