No 12.augusta patvaļīgi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošo patvēruma meklētāju izmitināšanas centru "Mucenieki" atstājuši 85 ārzemnieki. Vēlāk 45 ārzemnieki pārtverti Lietuvā un Polijā, tāpēc atbilstoši starptautiskajai kārtībai nogādāti atpakaļ Latvijā.
Pēc nogādāšanas Latvijā viņi izvietoti Valsts robežsardzes pārziņā esošajos aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centros. Šie centri, atšķirībā no patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki", ir slēgta tipa iestādes. Tagad varasiestādes vērtē, kā rīkoties tālāk attiecībā uz viņu sākotnēji iesniegtajiem patvēruma lūgumiem.
Minētais liecina, ka nelikumīgi Latvijas-Baltkrievijas robežu šķērsojošās personas Latvijas aizsardzība neinteresē, trešdien Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā pastāstīja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.
Jau iepriekš izskanējis, ka lielākā daļa Latvijas-Baltkrievijas robežu šķērsojošo ir Irākas pilsoņi. Ja šie Irākas pilsoņiem draudētu vajāšana no Irākas varasiestādēm, tad viņi jau būtu aizturēti citu valstu lidostās, tāpēc Pujāts komisijas deputātiem pauda pārliecību, ka lielākā daļa Latvijā iekļuvušo ārzemnieku ļaunprātīgi izmanto patvēruma procedūru un ir uzskatāmi par ekonomiskā labuma meklētājiem.
Pujāts arī kritizēja nesen patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Muceniekos notikušo protestu. Ņemot vērā, ka valsts bija noteikusi centrā karantīnu Covid-19 dēļ, acīmredzot daļai centra iemītnieku tas "neļāva mukt prom", tāpēc ārzemnieki kāvušies savā starpā un kūdījuši bērnus rāpties uz centra teritorijas žoga un to sabojāt. Šīs darbības robežojušās ar huligānismu.
Kopš 10.augusta kopumā no Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 1166 cilvēki.
Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas 25 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ nav liegta valsts robežas šķērsošana, savukārt kopumā šogad aizturēti 377 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.
Valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.
Amatpersonas norādījušas, ka Baltkrievijā pie varas esošā Aleksandra Lukašenko režīma centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā iespiest trešo valstu iedzīvotājus vērtējami kā hibrīdkara jeb hibrīdapdraudējuma izpausmes.