NSL norāda, ka otrdien Ministru kabinets izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) iesniegto rīkojuma projektu "Par valsts galvenā autoceļa projekta "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" publiskās un privātās partnerības iepirkuma procedūras uzsākšanu", kas paredz, ka projekta īstenošanai plānotā partnerības iepirkuma līgumcena par nepilnu 14 km ceļa posma izbūvi ir noteikta 159,67 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, kas ir vairāk nekā 12 miljoni eiro par vienu ceļa kilometru.
Rīkojuma projektā minēts, ka tā realizācija prasīs vēl papildu valsts līdzekļus gan zemes iegādei, gan administratīvo izmaksu segšanai. SM plāno iegādāties projektam nepieciešamo zemi par 13,8 miljoniem eiro, un papildu izdevumi iepirkumu partnerības dokumentu sagatavošanai būs 726 000 eiro.
Partija uzskata, ka brīdī, kad valstī diskutē par budžeta efektīvu izlietojumu un sabiedrībā ir zināms Latvijas ceļu katastrofālais stāvoklis, valdībai ir jāizvirza prioritātes šīs problēmas risināšanai, vispirms novirzot līdzekļus ceļu remontam. Pēdējo 18 gadu laikā 62% no Latvijas autoceļiem nav remontēti. Ikgadējie tautsaimniecības zaudējumi uzņēmējiem un iedzīvotājiem, braucot pa šādiem ceļiem, ir 844 miljoni eiro.
VAS Latvijas Valsts ceļi sniegtā informācija liecina, ka 2014.gadā viena kilometra ceļa daļējas rekonstrukcijas izmaksas ir aptuveni 222 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa gadījumos, ja ceļa sega ir novecojusi, taču bez strukturālām bojājuma pazīmēm. Rezultātā par plānotajiem 160 miljoniem, ko plānots novirzīt Ķekavas apvedceļa iepirkumam, varētu veikt ceļa seguma daļēju rekonstrukciju 720 kilometru garumā, uzsver NSL.
Valdība 7.oktobrī konceptuāli akceptēja Ķekavas apvedceļa publiskās un privātās partnerības iepirkuma procedūras sākšanu.
Projekta mērķis ir izbūvēt Ķekavas apvedceļu autoceļa posmā vairāk nekā 17 kilometru garumā, padarot lielāko daļu šī ceļa posma par divbrauktuvju ātrgaitas ceļu ar divām braukšanas joslām katrā virzienā. Tādā veidā ievērojami tikšot uzlabota satiksmes drošība un samazināts ceļu satiksmes negadījumu risks, kā arī, palielinot ceļa caurlaidi, tiks ietaupīts autovadītāju laiks.
Tiek prognozēts, ka projekta realizācija sāksies 2018.gadā.
Satiksmes ministrijā skaidro, ka valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posms Rīga-Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Rīgas pieejās ar satiksmes intensitāti ap 17 000 automašīnu diennaktī. Autoceļš ietilpst Eiropas komunikāciju tīklā TEN-T un pēc Rīgas pilsētas Dienvidu tilta būvdarbu pabeigšanas satiksmes intensitāte pieaugs un pārsniegs esošā ceļa caurlaides spēju.