Savukārt biržas reģionālais vadītājs Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Krievijā Hando Suters prognozēja, ka noteikti būs arī jauni spēlētāji.
"Pirmkārt, nodrošinām, ka cenu ik brīdi nosaka piedāvājums un pieprasījums. Tas nozīmē, ka cena balstās uz robežizmaksām. Elektroenerģijas cena būs redzama visiem. Nezinu, vai tās ir būtiskas izmaiņas no mājsaimniecību viedokļa. Droši vien, ka ne. Taču ilgtermiņā tas nodrošina efektīvu tirgu, kas ir svarīgi visai sabiedrībai," sprieda Lundins.
Viņš prognozēja, ka Latvijas apgabalā parādīsies arī daļa no piedāvājuma un pieprasījuma, kas patlaban neatspoguļojas Igaunijas vai Lietuvas apgabalu cenās.
Savukārt Suters stāstīja, ka tiem spēlētājiem, kas darbojas ārpus Baltijas reģiona, caurspīdīgs tirgus kļūst pievilcīgs. "Līdz šim šo tirgu no ārpuses, piemēram, tirgotājiem no Ziemeļvalstīm, bija grūti saprast, bet līdz ar apgabala atvēršanu padarām to caurspīdīgu. Sāksim publicēt tirgus datus par Latviju, un, protams, darbošanās šeit viņiem kļūs pievilcīgāka," sprieda Suters. Viņš pauda pārliecību, ka Latvijas apgabalā būs pietiekami daudz spēlētāju.
Biržas pārstāvji gan atzina, ka mājsaimniecības ir pārāk mazas, lai darbotos biržā, taču to dara rūpnieciskie lietotāji. Turklāt Suters stāstīja par kādu kooperatīvu, mājsaimniecību grupu, kas plāno pati bez starpniekiem piedalīties tirgū. Lundins piebilda, ka Ziemeļvalstīs ir arī starpnieki, kas darbojas patērētāju vārdā.
"Tas ir izplatīti mazā biznesa sektorā. Tie ir uzņēmumi, kas vēlas būt aktīvi tirgū, bet kuriem nav nepieciešamo resursu. Ja darbojies "Nord Pool", jābūt aktīvam katru dienu, jāseko līdzi tirgum, un tas prasa resursus," teica biržas pārstāvis. Suters piebilda, ka Lundina minētie starpnieki, kas ir pārstāvējuši arī pašvaldības, ir arī Baltijas valstīs.
Pēc Lundina teiktā, pašreizējos biržas biedrus, kas jau darbojas citos apgabalos, piemēram, AS "Latvenergo", no tehniskā viedokļa skars nebūtiskas izmaiņas - kompānija veiks darījumus citā "Nord Pool" apgabalā.
"Latvijas apgabala esamība nodrošinās vienkāršāku procesu nekā patlaban, kad Lietuvas apgabals veido "salu" un ir vēl viens apgabals Igaunijā. Patlaban esam vidusposmā, bet ar apgabala izveidi "Latvenergo" būs vienkāršāk vadīt portfeli un vienkāršāk būs arī citiem dalībniekiem," teica "Nord Pool" prezidents.
Suters savukārt uzskata, ka "Latvenergo" varēs izmantot ražošanas potenciālu, vairāk balstoties uz tirgus orientētiem principiem, un tas stabilizēs cenas tirgū.
Kā ziņots, Igaunijas "Nord Pool" apgabals darbību sāka 2010.gadā, savukārt Lietuvā elektrība tika tirgota "Baltpool" biržā. 2012.gada 18.jūnijā darbību sāka "Nord Pool" Lietuvas zona. No šī paša datuma Igaunijas apgabals tika sadalīts divās zonās - "ELE", kas ir Latvijas-Igaunijas robežas zona, un "EE", kas ir pārējā Igaunija. Latvijas apgabalu paredzēts atvērt no šā gada 3.jūnija.