Oligarhu lietas izmeklēšanas komisija buksē

Komisija arī neatbalstīja Jansona ierosinājumu likumā noteikt ierobežojumus, cik termiņuzturēšanās atļauju var izsniegt gada laikā, lai Drošības policija spētu kvalitatīvi pārbaudīt šīs personas.

Drošības policijas (DP) pārstāvis Ēriks Cinkuss sēdē atzina, ka pēc 2015. gada, kad iestādei tika piešķirts papildu finansējums, tās kapacitāte ir pietiekama, lai pārbaudītu visus atļauju saņēmējus. Turklāt pēdējos gados arī ir samazinājies to personu skaits, kas iesniedz pieteikumus to saņemšanai. Līdz tam nebija sabalansētas Drošības policijas iespējas pārbaudīt visas personas, kas pretendē uz atļaujas saņemšanu, tādējādi radot riskus valsts drošībai, norādīja Jansons. 

Jansons pieminēja kādu liecinieku, kura teiktais žurnālā publicētajās sarunās radot aizdomas, ka grozījumi likumā iesniegti Saeimā privātās interesēs, jo, iespējams, kādai personai bijušas slēptas īpašuma tiesības vienā uzņēmumā. Runa ir par 2011. gadā izdarītajiem grozījumiem likumā, kas paredzēja iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļaujas arī tiem, kas veikuši ieguldījumus kādas kapitālsabiedrības pamatkapitālā 100 000 latu apmērā. Tas radot aizdomas, ka grozījumi, iespējams, tikuši virzīti nolūkā veicināt kāda projekta īstenošanu Zaķusalā. Priekšlikuma iesniedzējs bija deputāts Ainārs Šlesers, kurš, iespējams, bijis līdzīpašnieks arī firmā, kas vēlējās īstenot projektu. 

Deputāts Andrejs Judins (Vienotība) rosināja atklāt diskusiju, vai nav jārunā par savtīgumu situācijā, kad deputāts, kuram, iespējams, "slēpti pieder daļas kādā uzņēmumā", virza priekšlikumu savās biznesa interesēs, kā izriet no sarunām.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jēkabs Straume un prokurors Māris Leja paskaidroja, ka nav gūti pierādījumi, kas norādītu uz slēptām īpašuma tiesībām. Tāpat nav pierādīts, ka priekšlikums Saeimā būtu virzīts nelikumīgā veidā, kad par tā lobēšanu ir piedāvāta nauda vai citi mantiski labumi.

Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 5. septembra, numurā!