Illarions Girss plašāku popularitāti ieguva vien pēdējos divos gados kopā ar Lindermanu cenšoties apšaubīt Satversmē rakstīto, ka latviešu ir vienīgā mūsu valsts valoda. Pirms tam viņš klusu darbojies kā jurists un biznesmeņu pārstāvis un par šo dzīves posmu viņš runā nelabprāt. I.Girss lepojas, ka viņā ritot dižciltīgas asinis. Ja nebūtu Lielās oktobra revolūcijas, viņa dzimta Krievijā būtu varai pietuvināto lokā un tas arī Girsam nodrošinātu spožu nākotni. Bet tagad nekā. Kādā intervijā izteicies, ka pirms krievu valodas referenduma rīkošanas gribējis emigrēt uz Kanādu, Austrāliju vai Jaunzēlandi, jo nevēlējies šeit veidot ģimeni un “dzīt saknes”. _Par dzimto valodu! _pārstāvis 10 gadus strādājis par juristu. Pirms iesaistīšanās politikā kādreiz esot apkalpojis lielus klientus, bet nu tie visi atteikušies no viņa pakalpojumiem. No agrākā Girsa juristu biroja Alberta ielā palikusi vien šilte pie mājas. Girss tāpēc sola piestrādāt ārzemēs, kur viņš darbošoties arbitrāžas tiesās. Esot jau konkrēti piedāvājumi: "Būšu ieclts par arbitru vairākās arbitrāžas tiesās. Londonā, Stokholmā, Maskavā. Nu tad ceļošu. Spriedīšu strīdus un šeit darīšu savu taisno lietu."Girss līdzās jurista darbam aktīvi iesaistījies biznesā. Lepojas, ka atrisinājis kādu noslēpumainu darījumu lielākajā mineralmēslu pārkraušanas uzņēmumā Alpha osta. Par citiem saviem veikumiem stāsta nelabprāt: "10 gadu strādāju par juristu. Un aptuveni četrus piecus gadus nodarbojos ar personīgo uzņēmējdarbību. Bet es neredzu nekādu jēgu komentēt manu iepriekšējo darbību sakarā ar manu sabiedrisko darbību, jo tam nav sakara."
Nekā personīga: "Nu tam vistiešākais sakars. Tāpēc, ka jūs esat tas pats cilvēks. Parasti jau politiķi iet politikā un skatās kādi viņi bijuši līdz tam, lai saprastu kādi viņi ir. "
Girss: "Vai tur ir kaut kas nepareizs vai kaut kas no kā man jābūt kauns?"
Girss bijis pārstāvis uzņēmumā Ādažu polietilēna industrija, kas pierīgā nodarbojusies ar plastmasas atkritumu pārvēršanu granulās. Uzņēmums nu pārcelts uz Lietuvu. Firmas īpašnieki - Grigorijs un Vladimirs Levini, kuru bagātības izcelsme nav zināma.
Kā valdes loceklis vai prokūrsits Girss darbojies arī citos plašāk nezināmos uzņēmumos. Piemēram, risinājis kādas problēmas firmai VILLA FOREST, kuras vienīgā saimnieciskā darbība ir kādas lepnas privātmājas uzturēšana Babītē. Īpašnieki kādi divi itāļi.
Krietni apjomīgāku un neskaidru darījumu veicis būdams vienīgais īpašnieks firmā BALTIJAS LOĢISTIKAS PARKS. Girsa uzņēmums no kādas Lielbritānijā reģistrētas firmas LLP ALIOVE SYSTEM aizņēmies 147 tūkstošus latu (Ls 147 588) un nopircis 17 hektārus zemes no uzņēmuma Latvija Tilti. Tas pastapināti pieder miljonāru sarakstā eošai Milovu ģimenei. Pēc diviem gadiem zeme ar visu Girsa firma nonāca atpakaļ ar Miloviem saistītam uzņēmumam. Kas patiesībā Girsam naudu aizdevis un kāpēc tāds darījums bija vajadzīgs viņš nestāsta.
Girss: "Kā jurists es varu komentēt savu darbību, bet nevaru komentēt trešo personu lietas.."
Nekā personīga: "Tās nav trešo personu lietas. Tas ir darījums, kad firma 100% piederēja jums un tas attiecas tikai un vienīgi uz jums. Ne uz vienu citu.''
Girss: "Jā. Iespējams bijis arī darījums."
Nekā personīga: "Tam zemes pirkumam naudu devusi tāda LLP ALIOVE SYSTEM. Lielbritānijā reģistrēta. Kas tā tāda par firmu? Pēc zemesgrāmatas datiem to var redzēt."
Girss: "Bija kaut kāda tāda firma. Nu..."
Nekā personīga: "Vienkārši citur visi cilvēki parasti bankās vai tā ņem aizņēmumus..."
Girss: "Katram ir savas spējas."
Nekā personīga: "Bet tā ir firma, banka vai kas tas ir? Kāda finanšu institūcija cita?"
Girss: "Saku jums vēlreiz. Tās ir attiecības ar trešām personām."
Lai arī partijas Par dzimto valodu kasē pēc KNAB datiem ir tikai 200 latu, partijas līderi priekšvēlēšanas kampaņai Rīgā sola tērēt 50 tūkstošus un plāno iegūt 10% rīdzinieku atbalstu.
Girss ar kompāniju grib ieviest tēva vārda lietošanu un sola Rīgu Eiropas Savienībā padarīt par krievu valodas apmācības centru. Bet partijas jājamzirdziņš ir Latgales autonomijas ideja. Krievu valodas referendumam tur bija vislielākā atsaucība, tāpēc šī ir otrā partijas fronte uzreiz aiz Rīgas.
Partijas draudi Latgali atdalīt no Latvijas likuši sarosīties arī Uzņēmumu reģistrā un drošības iestādēs. Girsa pārstāvētā partija reģistram nesen iesniedza dokumentus, lai partijas nosaukumam Par dzimto valodu priekšā pieliktu vēl vārdus Lindermana partija. Mainīta arī partijas programma, kurā nu jau atklāti aģitēts par Latgales autonomiju. Reģistrs šonedēļ partijas iecerētās izmaiņas atteicies reģistrēt.
Turklāt Ģenerālprokuratūra 28.februārī ir atsākusi pētīt lietu, vai partijas dibināšana notikusi likumīgi. Kā liecinot ziņas no policijas, iespējams notikusi dokumentu viltošana.
Lindermana partija sola cīnīties par apspiestās strādnieku šķiras interesēm un arī paši sevi pie tādas pieskaita. Tomēr kāda tiesvedība par Lindermana goda aizskārumu rada aizdomas, kur partija savām aktivitātēm ņem finansējumu. Runa ir par tiesāšanos ar eksprezidenti Vairu Vīķi Freibergu, kura televīzijā Lindermanu nosaukusi par sabiedrībai bīstamu elementu un ekstrēmistu. No Freibergas Lindermans grib piedzīt 5000 latu lielu sāpju naudu. Tiesas sēdē Lindrmanu pārstāvēja un TV kamerās labpatikā gozējās Ilarions Girss. Tomēr žurnālistiem zināms, ka dokumentus prasībai gatavojis dārgais Oskara Rodes advokātu birojs.
Advokāts Rode kameras priekšā par sadarbību ar Lindermanu negrib runāt, taču atzīst, ka dokumentus gatavojuši. Advokāts ironizē, ka klients esot pārāk gudrs polittehnologs, lai saprastu, kad viņiem nepieciešama nopietna juridiskā palīdzība un kad jārīko šovs. Girss un Lindermans par sadarbošanos ar Rodi ir nerunīgi.