Tāpat viņš informēja, ka piecu mēnešu laikā izveidots precīzs trases novietojuma plāns.
Rail Baltica pārstāvji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas šodien informēja, ka projekta attīstība visās trīs Baltijas valstīs ir aptuveni vienādā stadijā. Tāpat neesot problēmu ar robežas šķērsošanas punktiem, proti, Latvija panākusi vienošanos gan ar Igauniju, gan ar Lietuvu.
Kā ziņots, šodien konferencē tiks sniegta aktuālā informācija par sasniegto progresu ātra, droša un videi draudzīga dzelzceļa savienojuma ar Eiropu Rail Baltica veidošanā, par trases novietojumu un projekta realizācijas gaitu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, informē konferences organizatori.
Konferencē veikto Rail Baltica projekta izveidē prezentēs trīs Baltijas valstu dažādu nozaru speciālisti, kuri plāno konkrēto trases novietojumu, aplēš ekonomiskos ieguvumus, pēta un veido iespējamo kompensāciju mehānismus iedzīvotājiem, attīsta nozīmīgu Rail Baltica pieturu projektus: stacijas un loģistikas centrus. Konferences noslēgumā paredzēta paneļdiskusija "Aktuāli jautājumi nākotnes risinājumiem". Lai iegūtu tiešu, objektīvu un aktuālu informāciju par projekta realizācijas gaitu pirms Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskās apspriešanas sākšanas oktobrī un novembrī Latvijā, konferencē "Top Rail Baltica dzelzceļš" aicinātas piedalīties gan valsts un pašvaldību amatpersonas, gan iedzīvotāju konsultatīvo darba grupu pārstāvji.
Jau ziņots, ka pēc sākotnējās sabiedriskās apspriešanas vairāk nekā četru mēnešu laikā jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta pētnieki - pilnsabiedrības RB Latvija eksperti -, tiekoties ar iedzīvotāju un pašvaldību konsultatīvo darba grupu pārstāvjiem, meklējuši risinājumus Rail Baltica trases optimālam novietojumam mūsu valsts teritorijā, kā arī veidojuši tehniskos risinājumus un veikuši ietekmes uz vidi novērtējumu.
Pēc Rail Baltica trases sākotnējās sabiedriskās apspriešanas, kura šopavasar notika 15 pašvaldībās, tika saņemti vairāk nekā 500 priekšlikumi, tika izveidotas desmit gan pašvaldību, gan iedzīvotāju konsultatīvās darba grupas. Ņemot vērā pamatotus un argumentētus pašvaldību un iedzīvotāju viedokļus un priekšlikumus, tiek veidots Rail Baltica trasējums Latvijas teritorijā, kā arī izstrādātas trīs jaunas dzelzceļa trases novietojuma alternatīvas: divas Salacgrīvas novadā un viena - Mārupes novadā.
Oktobrī un novembrī tiks rīkotas sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, kurās ietekmes uz vidi ziņojums tiks apspriests pašvaldībās, ko skar Rail Baltica trase.
Rail Baltica trase 265 kilometru garumā stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju. Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu-Rīgu-Kauņu-Varšavu-Berlīni.