Rīgas amatpersonas uzskata, ka izmaksas daļēji būtu jāsedz no Rail Baltica projektam paredzētā finansējuma. Savukārt projekta attīstītāji norāda, ka apkārtnes sakārtošanai nauda nav paredzēta. Rezultātā var izveidoties situācija - pēc pieciem gadiem modernā būve sliesies nolaistā un nepievilcīgā Rīgas centra daļā.
Rīgas atbildīgās amatpersonas uzstāj uz to, ka Rail Baltica ir ne tikai nacionāla, bet starptautiska līmeņa projekts. Līdz ar to pilsēta nekad nevarēšot sakārtot visu apkārtējo infrastruktūru tikai par rīdzinieku naudu.
"Šīs apkārtējās infrastruktūras sakārtošanā neviens nav runājis par naudu. Varbūt ir pēdējais laiks sākt runāt par finansējumu? Kur tad mēs šīs finanses ņemsim? Vai, piemēram, pilsēta ir tiesīga atņemt naudu izglītībai un novirzīt kādam no objektiem blakus centrālajai stacijai?” norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs Armands Krūze. Savulaik valsts esot daļēji maksājusi par infrastruktūras sakārtošanu ap Latvijas Nacionālo bibliotēku. Taču maz ticams, ka šoreiz būšot līdzīgi. Līdz ar to nepieciešams, lai daļēji izmaksas segtu Rail Baltica projekta ietvaros.
Lielākoties Rail Baltica izmaksas segs no Eiropas Savienības fondu naudas. Taču daļēji to veido arī valsts budžeta līdzekļi. Līdz ar to satiksmes ministrs negrasoties pieprasīt Rail Baltica segt daļu izdevumu, kas saistīti ar stacijas apkārtnes sakārtošanu. "Visdrīzāk, ka nē, jo projekta būtība to neparedz. Tā paredz stacijas pārbūvi, lai varētu realizēt Rail Baltica projektu. Par kaut kādām vēl teritorijām, kas ir bijušas... Jā, ir bijušas vēlmes pagarināt ielas, bet to nevar izdarīt par šī projekta līdzekļiem. Tās būs neattiecināmās izmaksas,” šāda nostāja ir satiksmes ministram Uldim Augulim (ZZS).
Līdz ar to pagaidām nav skaidrs, kas notiks ar stacijas rajonu Rīgā. Turklāt šīs problēmas risināšana ir krietni ieilgusi. "Nevienā no valstīm nav paredzēti līdzekļi apkārtējo teritoriju attīstībai lielākā, plašākā veidā. Taču, ziniet, ja aizbrauktu uz Tallinu un paskatītos, ko Tallinā dara. Tur jau attīsta. Tur ir bijusi atbilstošā tālredzība, lai domātu par to, kas būs tā kopīgā bilde, ko mēs Igaunijā un savā galvaspilsētā vēlamies redzēt,” uz Rīgas neizdarību netieši norāda RB Rail valdes priekšsēdētāja, izpilddirektore Baiba Rubesa.
Atšķirībā no ziemeļu kaimiņa, Rīgā joprojām valda zināms haoss. Proti, publiski atbildīgās personas vārdos ir piesardzīgas. Taču noprotams, ka neviena no pusēm nav apmierināta ar otras līdz šim paveikto. Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa) uzskata, ka "ir pietiekoši daudz jautājumu, kurus būtu nepieciešams atrisināt, pirms mēs vispār runājam par finansējumu. Piemēram, ir lielas bažas par to, kas notiks Torņakalna apkaimē, jo pašreiz ir ļoti pamatotas bažas, ka Rail Baltica šajā konkrētajā apkaimē kļūs par mūri, kas sadalīs Pārdaugavu divās daļās," viņš teicis.
Savukārt Rubesa norāda, ka "mums ir paredzēta tikšanās ar Ušakovu novembrī, lai mēs varam iepazīstināt ar projektu. Mūsu pieredze liecina, ka katrs, kurš runā par Rail Baltica, katram ir sava bilde un priekšstats par to, ko tas nozīmē,” viņa norādījusi.
rekur