Pētnieki apkopojuši informāciju par fermām un mājsaimniecību dzīvniekiem tiešā trases tuvumā - 300 metru koridorā gar visu 265 kilometru garo Rail Baltica trasi.
Analizējot Lauksaimniecības datu centra aktuālāko informāciju, pētnieki secinājuši, ka Rail Baltica trase vidējās lopkopju zemnieku saimniecības skars minimāli, jo 300 metru koridorā ap trasi galvenokārt izvietojušās tikai piemājas saimniecības, kur tiek turēts pa govij vai dažām vistām, bet trase neskar lielfermas. Šajā teritorijā ir tikai divas nelielas saimniecības, kurās tiek turētas ap desmit govju, un divas fermas, kur lopu skaits sasniedz ap 30, un viena, kur aitu skaits pārsniedz 100.
Pētnieki gan norāda, ka šis ir maksimālais trases koridora pētāmais platums, jo, kā zināms, 2015.gada beigās būs zināms izvēlētais trases variants un dzelzceļa nodalījuma josla - 40 līdz 60 metrus plata norobežota josla, un šim variantam tiks izveidots precīzs saraksts ar skartajiem īpašumiem atsavināšanas procesam. Tāpēc realitātē trase var skart vēl mazāk zemnieku saimniecību.
Secinājumi veikti ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) pētījuma gaitā, kas turpinās un noslēgsies ar IVN ziņojuma sagatavošanu, kurā tiks atspoguļoti visu pētījumu rezultāti.
Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) pēc sākotnējās sabiedriskās apspriešanas izstrādāja IVN programmu, kas ietver arī sākotnējās sabiedriskās apspriešanas rezultātā fiksētos izpētes uzdevumus. Darba uzdevums dots vairāk nekā 50 ekspertiem, kuri līdz augustam vērtēs paredzētās darbības ietekmi uz vidi, ainavu un bioloģisko daudzveidību, kultūrvēsturiskiem pieminekļiem un kultūras mantojumu, cilvēka drošību un veselību un dzīves kvalitāti, kā arī citus aspektus, kas iekļauti IVN programmā. Rudenī tiks sniegts izstrādātās trases alternatīvu salīdzinājums.
VPVB izdotajā programmā ietekmes uz vidi novērtējumam Rail Baltica būvniecībai apkopoti vairāk nekā 600 iedzīvotāju, kā arī juridisko personu un valsts un pašvaldību institūciju priekšlikumi, kas tika saņemti sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā.
Rail Baltica trase 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju.
Kā ziņots, līdz šā gada rudenim turpināsies projekta izpētes darbi: lokālplānojumu izstrāde pašvaldībās, tiks veidoti tehniskie risinājumi un veikts ietekmes uz vidi novērtējums, lai septembrī līdz oktobrī kopā ar IVN ziņojumu sabiedrībai parādītu lokālplānojumu projektus un tos apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar Rail Baltica trase.
Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts. Tā mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, izbūvējot jaunu 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Baltijas valstīs. Ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi tas savienos metropoles - Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni.
2025.gadā paredzēts atklāt Rail Baltica savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030.gadā - savienojumu ar Varšavu. Kopējās Rail Baltica projekta izmaksas paredzētas 3,7 miljardi eiro, projekta izmaksas Latvijā pēc iepriekšējās izpētes paredzētas 1,3 miljardu eiro apmērā.