Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Rietumu bankas auditētā peļņa pērn - 12,534 miljoni eiro

Rietumu bankas auditētā peļņa pagājušajā gadā bija 12,534 miljoni eiro, kas ir par 34,4% mazāk nekā 2022.gadā, liecina bankas publicētais gada pārskats. Vienlaikus Rietumu bankas koncerna peļņa pērn samazinājusies par 2,5% un bija 17,013 miljoni eiro.

"Rietumu bankas" aktīvi 2023.gada beigās bija 1,509 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,6% jeb 106,028 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad bankas aktīvi bija 1,403 miljardu eiro apmērā. Savukārt bankas grupas aktīvi pērn pieauga par 8,3% un 2023.gada beigās sasniedza 1,512 miljardus eiro.

"2023.gadā Krievijas karš pret Ukrainu turpināja negatīvi ietekmēt un mainīt ģeopolitisko un ekonomisko vidi visā pasaulē, Eiropas Savienībā un Latvijā. Eiropas Savienības, ASV un citu pasaules vadošo valstu 2022.-2023.gadā noteiktās sankcijas pret Krievijas un Baltkrievijas finanšu sektora institūcijām ir likušas Baltijas valstu bankām pārskatīt to operacionālo risku vadības modeļus," teikts gada pārskata vadības ziņojumā.

Tāpat vadības ziņojumā minēts, ka 2023.gadā banka turpināja piemērot stingru stratēģisko pieeju, kuras mērķis paredz, ka netiek veiktas nekādas jaunas investīcijas un netiek sākti jauni projekti ne Krievijā, ne Baltkrievijā, kā arī atbilstoši biznesa attīstības stratēģijai 2023.-2028.gadam notiek tikai iepriekš veikto ieguldījumu dzēšana un saistību izpilde.

Pēc vadības ziņojumā minētā, pērn kopējais bankas dzēsto un atgūto kredītu apmērs Krievijā un Baltkrievijā bija 32,7 miljoni eiro. Banka plāno līdz 2024.gada beigām pilnībā dzēst kopējo ekspozīciju Krievijā un Baltkrievijā.

Gada pārskatā arī norādīts, ka bankas tīrā riska pozīcija pret Krieviju ir 95,1 miljons eiro (2022.gada beigās 129 miljoni eiro), pret Baltkrieviju - 14,3 miljoni eiro (2022.gada beigās 18 miljoni eiro), bet pret Ukrainu - 1,6 miljoni eiro (2022.gada beigās trīs miljoni eiro).

"Tika pieņemts lēmums pārtraukt jaunu līzinga darījumu finansēšanu un sākt pilnu koncerna Baltkrievijas līzinga kompānijas līzinga portfeļa amortizāciju, lai samazinātu kopējo ekspozīciju Baltkrievijā. 2024.gadā banka plāno būtiski samazināt Krievijas un Baltkrievijas kredītrisku, refinansējot kredītus vai pārdodot tos profesionāliem tirgus dalībniekiem. Viss Bankas meitas uzņēmuma "KI INVEST" pārņemtais nekustamo īpašumu portfelis tiek aktīvi pārdots, un to pilnībā plānots pārdot līdz 2024.gada beigām," klāstīts gada pārskatā.

Lai novērtētu iespējamos zaudējumus no riska darījumiem Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, banka regulāri veic padziļinātu riska novērtējumu un stresa testēšanu, kas ietver ģeopolitiskos aspektus, teikts gada pārskatā, piebilstot, ka, pieņemto scenāriju klāsts norāda uz atšķirīgu ietekmes apmēru uz bankas finansiālo stāvokli un/vai operatīvo darbību.

Tostarp bāzes scenārijs paredz, ka visi kredīti Krievijā un Baltkrievijā kļūs par ienākumus nenesošiem, savukārt pesimistiskais scenārijs paredz visu riskam pakļauto aktīvu pilnīgu atsavināšanu no Krievijas un Baltkrievijas puses. "Bankai ir pietiekami daudz resursu, lai segtu stresa testēšanā aprēķinātos iespējamos zaudējumus," uzsvērts pārskatā.

Tāpat gada pārskata vadības ziņojumā atzīmēts, ka "Rietumu bankas" piesaistīto noguldījumu kopējais apmērs 2023.gadā pieauga par 59 miljoniem eiro jeb 6,2% un 2023.gada 31.decembrī bija 1,011 miljardi eiro. Tostarp piesaistīto termiņnoguldījumu apmērs pagājušā gada beigās bija 564 miljoni eiro.

"Banka 2023.gadā turpināja dažādot ārējā finansējuma bāzi, ar noguldījumu platformu starpniecību piesaistot termiņnoguldījumus no privātpersonām citās Eiropas Savienības valstīs. Vidējais termiņnoguldījumu termiņš 2023.gada 31.decembrī pārsniedza vienu gadu un bija 1,23 gadi," teikts vadības ziņojumā.

Bankā aģentūrai LETA norādīja, ka "Rietumu bankas" kredītportfelis pagājušajā gadā pieauga par 12,3% - līdz 656 miljoniem eiro. Vienlaikus gada pārskatā minēts, ka kopējais izsniegto kredītu apmērs Latvijas uzņēmumiem 2023.gadā veidoja 214 miljonus eiro.

"Man ir gandarījums par to, ka arī šajā izaicinājumu laikmetā mēs spējam veiksmīgi strādāt, attīstīties," norāda "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja, piebilstot, ka bankas finanšu rezultāti uzskatāmi liecina par izvēlētās stratēģijas tālredzīgumu un tās veiksmīgu realizāciju, un sniedz stabilu pamatu bankas turpmākai izaugsmei.

Viņa arī atzīmē, ka pagājušajā gadā banka būtiski paplašināja sadarbību ar lieliem Latvijas un citu Eiropas valstu uzņēmumiem.

"Piešķiram nepieciešamos līdzekļus dažādu tautsaimniecības nozaru attīstībai - esam finansējuši daudzus vērienīgus projektus tādās Latvijas ekonomikas izaugsmei būtiskās jomās kā zaļā enerģētika, transports un loģistika, komerciālā un dzīvojamā nekustamā īpašuma projektu attīstīšana, inovatīvā lauksaimniecība, vietējā ražošana, tirdzniecība un finanšu pakalpojumi," piebilst Buraja.

Viņa norāda, ka pērn banka turpināja pilnveidot bankas iekšējos procesus, tostarp korporatīvas pārvaldības un iekšējās kontroles sistēmu, attīstīt risku novērtēšanas un sankciju izpildes virzienus. Banka realizēja ilgtspējas stratēģiju, kas nosaka prioritātes vides, sociālajā un pārvaldības jomā. 

2022.gadā "Rietumu bankas" peļņa bija 19,111 miljoni eiro, bet bankas koncerna peļņa bija 17,456 miljoni eiro.

Pēc aktīvu apmēra "Rietumu banka" ir piektā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākie akciju īpašnieki ir SIA "Esterkin Family Investments" (33,12%), Maltas kompānija "Boswell (International) Consulting Limited" (33,11%), kā arī SIA "Suharenko Family Investments" (17,34%). "Esterkin Family Investments" vienīgais īpašnieks ir Leonids Esterkins, bet "Suharenko Family Investments" vienīgais īpašnieks ir Arkādijs Suharenko.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas