Rūpnīca remontē tos kuģus, kas kuģo Eiropas Savienības ūdeņos. "Tagad jau grūti pateikt, kāda ir kuģa izcelsme, jo tie kuģo zem visdažādāko valstu karogiem, zem tā saucamajiem lētajiem karogiem. Remontējam gan tos kuģus, kas kuģo pa Baltijas jūru, gan okeāna kuģus, piemēram, patlaban remontējam pāris banānvedēju, kas ved banānus no Kostarikas uz Sanktpēterburgu. Mūsu lielākie konkurenti ir Igaunijas, Lietuvas un Polijas rūpnīcas, un mēs dalām šo tirgu ar skandināviem," sacīja valdes priekšsēdētājs.
Uzņēmums remontē tos kuģus, kuriem kāds no maršruta galapunktiem ir Baltijas jūrā, no Vidusjūras kuģi uz remontu Rīgā nenāk.
"Ja kuģis atrodas Baltijas jūrā, tad tā īpašnieks izvēlas, kur tiks veikts remonts - Tallinā, Rīgā, Klaipēdā vai kādā Polijas rūpnīcā. Tirgū ir diezgan sīva konkurence starp kuģu būvētavām. Līdz ar to mums jāspēj būt pietiekami interesantiem ar savu cenu, mums jāspēj noturēt laika grafiks un jāspēj piedāvāt remontam tieši to laiku, kurš kuģiem ir vajadzīgs. Un, protams, darba kvalitāte. Ja to visu varam izpildīt, tad mēs esam konkurētspējīgi," skaidroja Skvarnovičs.
Jautāts, vai nav izveidojusies tāda situācija, ka katrai no reģiona kuģu būvētavām ir savs tā saucamo pastāvīgo klientu loks, Skvarnovičs skaidroja, ka tā nav.
"Kuģus pārvalda nevis kuģniecības, kurām tie pieder, bet menedžmenta kompānijas, kuras kuģniecības algo, lai pārvaldītu savus kuģus. Katra menedžmenta kompānija atkarībā no kuģa tā brīža atrašanās vietas un tā, kāds remonts un cik ātri ir nepieciešams, izvēlas to vai citu kuģu būves rūpnīcu. Rūpnīcas iesniedz savus piedāvājumus, un atklātā konkursā tiek izraudzīta tā, kurā tiks veikts remonts," stāstīja Skvarnovičs.
Vaicāts, kā Rīgas kuģu būvētava pēc paveiktajiem apjomiem izskatās uz citu Baltijas jūras rūpnīcu fona, Skvarnovičs norādīja, ka lielākās reģiona rūpnīcas, protams, ir Polijā.
"Ar Tallinu un Klaipēdu pēc apjomiem varam konkurēt. Jāpiebilst, ka ne tikai mūsu, bet arī citu rūpnīcu nelaime ir tā, ka kuģi kļūst arvien jaunāki, līdz ar to krītas gan remonta, gan naudas apjomi. Vecie kuģi tiek vai nu norakstīti, vai arī tie pārvietojas uz Āfriku, kur brauc ar sliktākiem kuģiem, jo kuģu drošības prasības un citas prasības ir daudz zemākas nekā Eiropā," piebilda Skvarnovičs.
AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) 2014.gada deviņos mēnešos ir strādājusi ar 12,386 miljonu eiro apgrozījumu, bet tīrie zaudējumi sasnieguši 1,281 miljonu eiro. 2013.gadā tajā pašā laika posmā kopējais neto apgrozījums bija 43,582 miljoni eiro, bet zaudējumi - 1,605 miljoni eiro.