Aģentūra Latvijas kredītreitinga saglabāšanu "A+" līmenī pamato ar Latvijas valdības rīcībspēju, dalību eirozonā un mērenu valsts parāda līmeni.
"S&P" prognozē, ka šogad Latvijas ekonomikā gaidāms kritums par 0,3%, kuru noteiks iekšējā patēriņa un investīciju samazinājums, kā arī ārējā pieprasījuma samazināšanās Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs eirozonā.
Savukārt nākamajā gadā, pēc aģentūrā prognozētā, iekšējā pieprasījuma pieaugums veicinās Latvijas ekonomikas atkopšanos, ekonomikas izaugsmei sasniedzot 2%, kā arī samazināsies inflācijas spiediens. Aģentūra sagaida, ka valsts politiskais kurss turpināsies, valsts drošībai saglabājoties kā galvenajai prioritātei politiskajā dienaskārtībā.
Pēc "S&P" prognozētā, 2025.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 2,8%, bet 2026.gadā - par 2,5%.
Lai gan pērn gada inflācija Latvijā sasniedza 17,2%, šogad galvenokārt saistībā ar enerģijas cenu kritumu, S&P prognozē vidējās inflācijas kritumu līdz 9% un nākamgad tā samazināsies līdz apmēram 2%.
Vienlaikus aģentūra brīdina, ka, neskatoties uz inflācijas kritumu, ar to saistītais algu kāpums un strukturāli augstākas enerģijas cenas varētu kaitēt Latvijas kā mazas, atvērtas ekonomikas konkurētspējai.
S&P uzteic Latvijas spēju atteikties no Krievijas energoresursu importa un gāzes piegāžu nodrošināšanu caur Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli, kā arī noslēdzot vairākus papildu līgumus piegāžu drošībai.
Latvijas kārtējo maksājumu konta deficīts, kā lēš S&P, līdz 2026.gadam pakāpeniski samazināsies līdz 2% no IKP pretstatā 4,7% no IKP 2022.gadā, savukārt valsts budžeta deficīta samazinājums šogad tiek prognozēts līdz 2,5% no IKP salīdzinājumā ar 4,4% no IKP pērn. Aģentūras vērtējumā Latvijai vismaz vidējā termiņā būs grūti sasniegt fiskālos mērķus par sabalansētu strukturālo budžetu, un valsts parāds 2025.-2026.gadā stabilizēsies 35% no IKP līmenī salīdzinājumā ar 32% šogad.
Kredītreitingu aģentūra jaunākajā pārskatā pozitīvi novērtējusi Latvijas uzlabojumus Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvē, norādot, ka janvārī-oktobrī apgūti 760 miljoni eiro fondu līdzekļu, kas ir par 70% vairāk nekā šajā laika posmā pērn. Tas liecina ne tikai par labāku fondu pieejamību, bet arī uzlabotu procesu apguvē.
Aģentūra arī pauž, ka, neskatoties uz politisko sadrumstalotību, partijas gadu gaitā ir parādījušas, ka spēj būt vienotas nozīmīgākajos jautājumos, piemēram, "uzņēmējdarbībai draudzīgas vides saglabāšanā, stabilu publisko finanšu garantēšanā un spēcīgu attiecību ar partneriem Eiropas Savienībā un NATO saglabāšanu".
Lai arī aģentūra nesaskata riskus atklātas Krievijas militāras darbības eskalācijai NATO dalībvalstu teritorijā, tomēr Latvijas kredītreitinga negatīvo nākotnes novērtējumu aģentūra pamato ar joprojām pastāvošajiem netiešajiem riskiem no Krievijas kara Ukrainā, kuri var izraisīt valsts izdevumu aizsardzībai pieaugumu un radīt nelabvēlīgu spiedienu uz ekonomiku un valsts finansēm.
Aģentūra atzīmē, ka NATO pastiprināta klātbūtne Baltijas valstīs veicina ciešāku sadarbību valsts drošības, tostarp kiberdrošības risku novēršanā, kā arī pozitīvi novērtē Latvijas panākto enerģētisko neatkarību no Krievijas.
Iepriekšējo publikāciju par Latvijas kredītreitingu "S&P" publiskoja 2022.gada 6.decembrī, kad, saglabājot Latvijas kredītreitingu A+ līmenī, aģentūra mainīja kredītreitinga nākotnes novērtējumu no stabila uz negatīvu.