EZA vakar sāka Sputnik V vakcīnas paātrināto vērtēšanu, ņemot vērā laboratorisko un klīnisko pētījumu rezultātus, kas iegūti pētījumos ar pieaugušajiem. Šie pētījumi norāda, ka Sputnik V izraisa antivielu un imūno šūnu veidošanos pret SARS-CoV-2 vīrusu un var palīdzēt aizsargāt organismu pret Covid-19, informē Latvijas Zāļu valsts aģentūra (ZVA). Jāatgādina, ka sākotnēji Sputnik V raisīja bažas ekspertu vidū, jo Krievija vakcīnu ir reģistrējusi vairākus mēnešus agrāk, nekā Rietumu konkurenti reģistrēja savas vakcīnas pret Covid-19, un pirms lielu klīnisko izmēģinājumu sākuma. Tomēr medicīnas žurnālā The Lancet februārī publicētais pētījums liecina – Krievijā izstrādātās vakcīnas efektivitāte ir 91,6%.
Negaidot EZA akceptu
Virzība uz Krievijas vakcīnu notiek plašā neapmierinātībā par lēnu vakcinācijas ātrumu Eiropas Savienībā. Sputnik V vakcīnas "šāviens" ir pievilcīgs draugiem Austrumeiropā, radot vēl vienu potenciālu plaisu Eiropas reģionā, šonedēļ norādīja ASV televīzijas kanāls CNBC. Klupšanas akmens ir ne vien par kļūdainu atzītā ES vakcinēšanas stratēģija, bet arī ražošanas jaudas un birokrātija.
Pirmā ES valsts, kas, negaidot EZA apstiprinājumu, nopirka un jau izmanto Sputnik V, ir Ungārija. Valsts apstiprinājusi arī Ķīnas uzņēmuma Sinopharm Biotech vakcīnu. Savukārt šīs nedēļas sākumā par divu miljonu Sputnik V vakcīnas devu iegādi paziņoja Slovākija, kas vakcīnu izmantos, kad to būs apstiprinājis valsts zāļu regulators, vēsta CNBC.
Kavējoties piegādēm, arī Čehija, kur jau ilgstoši ir saslimstības ziņā viena no sliktākajām situācijām Eiropā, februāra beigās lūdza Krieviju piegādāt Sputnik V. Čehijas prezidents un premjers atzinuši, ka neiebilstu arī pret Ķīnas vakcīnu, jo "vakcīnai nav ideoloģijas", vēsta LETA. Nevienu no šīm vakcīnām nav apstiprinājusi EZA, taču Čehijā tās varētu lietot pēc Valsts zāļu kontroles biroja apstiprinājuma.
Sputnik V iespējamās piegādes un pat kopīgu ražošanu telefonsarunā februāra beigās apspriedis arī Austrijas kanclers Sebastiāns Kurcs un Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Zvana iniciatore – Austrija. Arī Vācija un Spānija ir paziņojušas, ka tās interesētu Krievijas vakcīna, ja vakcīna tiktu apstiprināta lietošanai ES.
Taču vakar līdz ar EZA paziņojumu par paātrinātas Sputnik V vakcīnas vērtēšanas sākšanu, kas var novest pie vakcīnas apstiprināšanas izmantošanai ES valstīs, Eiropas Komisija norādīja, ka šobrīd nenotiek sarunas par Krievijas vakcīnas iepirkšanu. "Tikai tāpēc, ka vakcīna ir apstiprināta Eiropas līmenī pēc pozitīva EZA atzinuma, tas nenozīmē, ka komisijai ir pienākums iekļaut to mūsu portfelī," atsaucoties uz EK pārstāvi, ziņo Reuters.
Pieejamības faktors
Sputnik V iegādi pēc EZA apstiprinājuma neizslēdz ne Igaunija, ne Latvija. Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida šonedēļ vizītes laikā Viļņā gan uzsvēra: "Nav tā, ka būtu Sputnik V vakcīnu jūra, kuru mēs neizmantojam. Vakcīna vairāk tiek pārdota nekā ražota, un mēs patiešām nezinām, kādas varētu būt piegādes." Savukārt Lietuvas līderi ir pateikuši, ka Viļņa Krievijas vakcīnu nepirks, pat ja tai zaļo gaismu dos EZA. Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis pat izteicies, ka, viņaprāt, Krievijas vakcīna ir "Kremļa politiskais instruments".
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P) ar preses sekretāres Lāsmas Binderes starpniecību Dienai apliecina, ka Veselības ministrijā esot spriests par iespēju pirkt Sputnik V, taču Latvija veidos vakcīnu portfeli tikai no vakcīnām, kuras ieteikusi reģistrēt EZA. "Ja un kad Eiropas Zāļu aģentūra ieteiks apstiprināšanai Sputnik V vakcīnu lietošanai Eiropas Savienībā, mēs noteikti vērtēsim to iegādes un lietošanas iespējamību arī Latvijā. Mēs izmantosim katru drošu un zinātniski pamatotu iespēju pasargāt Latvijas cilvēku veselību un dzīvību. Pieņemot lēmumus, būs svarīgs vakcīnu pieejamības faktors konkrētā laikā – Latvija ir veikusi vakcīnu pasūtījumus no septiņiem ražotājiem, un, sākot no gada vidus, Latvijai paredzami pieejamais vakcīnu daudzums ir jau ļoti liels," paskaidro ministrs.
Pavļuts arī neizslēdz varbūtību, ka Sputnik V izmantošana Latvijā varētu pārliecināt vakcinēties tos cilvēkus, kuri šaubās vai noliedz vakcinācijas nepieciešamību un dzīvo citā informatīvajā telpā. Tomēr šobrīd nav paredzēta iespēja iedzīvotājiem izvēlēties kādu konkrētu vakcīnu. "Par vakcīnu piemērotību konkrētam cilvēkam, ja ir pieejama izvēle, jālemj mediķim," norāda ministrs.
Arī premjers Krišjānis Kariņš (JV) Dienai ar preses sekretāra Sandra Sabajeva starpniecību pauž, ka Latvijas vakcīnu portfeli veido tikai EZA ieteiktās vakcīnas. "Tās ir izgājušas ļoti stingru vērtēšanas sistēmu un ir atzītas par drošām un efektīvām cīņā pret Covid-19," uzsver premjers, norādot, ka par vakcīnu iegādi rekomendācijas valdībai dod Veselības ministrija.
Šonedēļ arī parādījās ziņa, ka EK lūgusi padalīties ar vakcīnām, tās piešķirot valstīm, kurās šobrīd ir visaugstākā saslimstība, – Čehijai, Slovākijai un Austrijai. Bindere Dienai skaidroja, ka ES dalībvalstīm lūgums nav izteikts individuāli un piedāvājums paredz, ka Pfizer/BioNTech trim vissmagāk skartajām valstīm paātrināti piegādātu 100 000 vakcīnu devu katrai, attiecīgi samazinot vēlāk plānotās piegādes. Tas nekādā veidā neietekmētu pārējām dalībvalstīm plānotās piegādes, uzsvēra Bindere. Vienlaikus VM lūgusi pārskatīt iespēju arī Latvijai saņemt vairāk vakcīnu devu jau šomēnes, samazinot vēlāk plānotās piegādes.
Vakcīnu pārdali ES ietvaros organizē Zviedrija. Pateicoties pārdalei, arī Latvija saņems būtisku papildinājumu – kopumā 167 213 Moderna vakcīnu devu. Pirmās piegādes plānotas šomēnes, vairākums – otrajā ceturksnī.