Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +2 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 31. decembris
Silvestrs, Silvis, Kalvis

Swedbank: Par naudas atmazgāšanas riskiem informējam attiecīgās iestādes

Konstatējot naudas atmazgāšanas risku, AS Swedbank nekavējoties informē attiecīgās iestādes un izvērtē sadarbības turpināšanu ar klientu, aģentūrai LETA sacīja Swedbank Risku vadības pārvaldes vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs.

"Jebkurā laikā, kad saņemam brīdinājuma signālus vai novērojam darbības, kas varētu liecināt par naudas atmazgāšanas risku, mēs rīkojamies nekavējoties, informējot attiecīgās valsts iestādes un izvērtējot sadarbības turpināšanu ar klientu," viņš norādīja.

Savukārt, aizbildinoties ar klientu konfidencialitāti, banka nekomentē Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju, ka, iespējams, Swedbank izmantota naudas atmazgāšanai, norādīja Bogdanovs.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica, kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bija Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas Swedbank klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.

Trešdien publicētā izmeklēšanā, kas ilga gandrīz pusgadu un kuras pamatā ir nopludināta starpbanku pārskaitījumu datu bāze, kuru avots atstāja kādā Rīgas pakomātā, žurnālisti atlasījuši 50 Swedbank klientu, kuru darbība atbilst vairākiem "sarkanajiem karogiem" jeb aizdomas raisošām pazīmēm. Piemēram, nav zināmi patiesie īpašnieki, firmas reģistrētas ārzonās vai aizdomīgās jurisdikcijās, vai arī nav iespējams pierādīt, ar ko tās nodarbojas.

Re:Baltica norāda, ka aizdomīgie pārskaitījumi notika starp Danske Bank un Swedbank Baltijas filiālēm 2007.-2015.gadā. Aizdomīgo pārskaitījumu kopsumma bija 5,8 miljardus ASV dolāru. No tiem 26 miljoni ASV dolāru saistīti ar lielāko Krievijas nodokļu izkrāpšanas lietu, ko izmeklēja jurists Sergejs Magņitskis un kura noveda pie viņa nāves cietumā. 26 miljoni ASV dolāru caur aptuveni 50 kontiem no Danske Bank uz Swedbank tika pārskaitīti caur firmām, kas izmantotas Magņitska atklātās naudas atmazgāšanas afēras laikā no 2008.gada līdz 2009.gadam.

Re:Baltica informēja, ka uzņēmums Aora 2013.gadā vairākos pārskaitījumos saņēma 1,4 miljonus eiro no Lielbritānijas firmas LCM Alliance LLP. Kompānija ar šādu nosaukumu minēta kā viens no galvenajiem naudas atmazgāšanas kanāliem "Azerbaidžānas laundromātā".

Uzņēmums Baltthermo no 2008.gada līdz 2011.gadam no vairākām ārzonu firmām saņēma apmēram miljonu ASV dolāru par gāzes apkures katliem un to aprīkojumu, kas tirgoti Krievijā. Uzņēmums Zelta bruģis laika posmā no 2014.gada līdz 2015.gadam kopumā no kādas Honkongas firmas saņēma nepilnus 30 miljonus ASV dolāru kā aizdevumu. Bet Zov Group 2012.gadā vairākos pārskaitījumos saņēmusi 278 000 eiro no Honkongā reģistrētās Evergreat Impex Limited "tehnoloģijas aprīkojumam".

Savukārt Swedbank Risku vadības pārvaldes vadītājs Latvijā atzina, ka banka nedrīkst publiski komentēt informāciju par tās klientiem, tajā skaitā - bijušajiem.

"Daļēji tas ir saistīts ar banku darbību, kas balstās uz konfidencialitātes principiem, bet lielākoties tas ir saistīts ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, kas aizliedz informēt klientus vai trešās personas par ziņojumiem, kas nodoti finanšu noziegumus izmeklējošajām iestādēm," skaidroja Bogdanovs.

Viņš uzsvēra, ka Swedbank centieni novērst naudas atmazgāšanas gadījumus cita starpā var balstīties arī uz ārēji saņemtiem brīdinājumiem, kā vienu no piemēriem minot publiski izskanējušu informāciju.

"Viens no šādiem piemēriem ir Magņitska lieta, kā arī informācija, kas parādījās mediju telpā par Danske Bank. Taču, neskatoties uz augstāk minēto, tas mums nedod tiesības pārkāpt konfidencialitātes principus vai arī izpaust informāciju, kas likuma kārtībā ir sniedzama tikai finanšu noziegumus izmeklējošajām iestādēm," pauda Swedbank pārstāvis.

Komentējot jautājumu par to, kā Swedbank pārliecinās, ka firmas tiešām nodarbojas ar to, ko norāda dokumentos vai gada pārskatos, Bogdanovs norādīja, ka banka pārbauda klienta sadarbības partnerus dažādās datu bāzēs, tai skaitā šo sadarbības partneru dalībnieku un patieso labuma guvēju reputāciju, iegūst dokumentus, kas pamato konkrētos darījumus, kurus klients ir veicis. Tāpat banka salīdzina klienta aktivitāti ar citu līdzīgu klientu aktivitāti, kas darbojas līdzīgā nozarē, kā arī veic citus pasākumus, kurus bankas darbinieks uzskata par nepieciešamiem un atbilstošiem, lai iegūtu pārliecību, ka klients veic reālu saimniecisko darbību.

Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2016.gada novembrī piemēroja Swedbank 1,4 miljonu eiro soda naudu par pārkāpumiem klientu darījumu kontrolē.

FKTK pārstāve Laima Auza iepriekš norādīja, ka FKTK un banka ir noslēgušas izlīgumu, vienojoties par veicamajiem uzlabojumiem bankas iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitātes nodrošināšanai, novēršot FKTK pārbaudē atklātos trūkumus. Līgumā paredzēts piemērot Swedbank soda naudu 1 361 954 eiro apmērā, kas ir mazāk nekā likumā noteiktais maksimālais sods, ņemot vērā, ka banka brīvprātīgi jau ir sākusi novērst pārbaudē konstatētos trūkumus un veikt nepieciešamos uzlabojumus.

FKTK pārbaudē Swedbank konstatēja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumus, tostarp banka nebija pievērsusi pietiekamu uzmanību klientu veiktajiem sarežģītiem, savstarpēji saistītiem darījumiem, kuriem šķietami nav ekonomiska vai nepārprotami tiesiska mērķa. Tāpat banka nebija savlaicīgi ieguvusi dokumentus un informāciju par klientu saimniecisko/personisko darbību, tostarp to veiktajiem darījumiem tādā apmērā, lai pārliecinātos, ka tie nav uzskatāmi par aizdomīgiem, tādējādi nenodrošinot pietiekami efektīvu iekšējās kontroles sistēmas darbību, kā to prasa NILLTFN likums.

Noslēgtā vienošanās ietver arī to, ka Swedbank ir pieņēmusi lēmumu pilnībā pārtraukt finanšu pakalpojumu sniegšanu tiem klientiem - nerezidentiem, kas rada bankai paaugstinātu risku NILLTFN jomā. Tā ir ierobežota juridisku personu grupa, kas pamatā reģistrēta zemu nodokļu režīma valstīs, skaidroja pati Swedbank.

Administratīvajā līgumā FKTK un Swedbank ir vienojušās par turpmākajiem pasākumiem, ko banka apņemas noteiktajos termiņos pilnībā izpildīt, lai pilnveidotu NILLTFN iekšējās kontroles sistēmu un stiprinātu tās darbības efektivitāti. FKTK uzraudzīs, vai banka pilda līgumā ietvertās apņemšanās tajā noteiktajos termiņos un apjomā.

Swedbank ir pēc aktīviem un klientu skaita lielākā banka Latvijā.

Papildināta visa ziņa

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas