"Jau de facto jaunietis ir gana nepārliecināts, viņa personība un psihe turpina vēl tikai attīstīties, tādēļ viņš ir pakļauts daudz asākai kritikas ietekmei. Ja fonā jau ir citi stresori – veselības problēmas, problēmas ģimenē, vardarbība, tad komentāri digitālā vidē viņu var sasvārstīt vēl vairāk. Esot aktīviem sociālajos tīklos, risks saņemt negatīvos komentārus, kas ir papildu stresors, ir milzīgs. Problēma ir tā, ka jaunieši tam nav mentāli gatavi. Ideālā gadījumā viņi atrod veidu, kā no negatīvajiem komentāriem distancēties, bet tie, kas pakļaujas spiedienam, arī var atteikties no savas pārliecības, hobija, nākotnes izglītības izvēles tikai tāpēc, ka kāds teica, ka tā nevajag," norāda Artūrs Miksons, ārsts-psihoterapeits, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētājs.
Kā noskaidrots pētījumā, 35% iedzīvotāju pat ir pilnībā pārtraukuši darīt to, par ko ir saņēmuši negatīvus komentārus. Salīdzinājumā jaunieši bieži vien šo neadekvāto kritiku uztver vēl asāk – gandrīz puse jeb 44% atzīst, ka pārtraukuši nodarboties ar to, par ko ir saņēmuši negatīvus komentārus.
"Ikvienā laikmetā – arī mūsdienās, ir valdījušas un valda dažādas normas, kurām konkrētās sabiedrības locekļi seko, jo bez tām šī sabiedrība nespētu funkcionēt. Turklāt cilvēkiem patīk šīs normas uzraudzīt un sodīt citus par to pārkāpšanu, un mūsdienu digitālajā vidē to izdarīt ir daudz vieglāk. Tieši tādēļ arī interneta vidē mēs varam novērot tik asu vēršanos pret tām lietām, kas īsti neierakstās valdošajos uzskatos par lietu kārtību. Aktuāls gan ir jautājums par soda samērīgumu jeb šajā gadījumā kritikas pamatotību un adekvātumu. Kā rāda pieredze, tad "bargi sodi" attiecīgo situāciju nerisina," saka sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. "Jāatzīmē, ka tenku institūcija evolucionāri ir veidojusies mazās kopienās, kur cilvēki viens par otru zina ļoti daudz sīkumu un līdz ar to arī vērtējums ir objektīvāks. Mūsdienu digitālā vide mums ļauj kritizēt un aprunāt citus, par viņiem faktiski neko nezinot."
Trešdaļa jeb 33% Latvijas iedzīvotāju arī nožēlo, ka nav paveikuši kaut kādas lietas savā dzīvē neadekvātas kritikas vai sliktu komentāru dēļ. Jauniešu vidū šis īpatsvars ir jau daudz lielāks – 42%.
"Aptaujas dati atklāj visai skarbu realitāti – mūs visus var visai viegli ietekmēt ar negatīviem komentāriem, bet jo īpaši jauniešus. Mēs, Tele2, uzskatām, ka ar šo kritiku ir jābūt ļoti piesardzīgiem, jo tā mēs varam "nogalināt" kāda jaunieša sapni, nezinot ne konkrēto situāciju un apstākļus, ne pašu cilvēku. Sociālajos tīklos mēs esam kļuvuši pavirši un neadekvāti asi savā attieksmē pret citiem, ko klātienes sarunās mēs nekad neatļautos, tādēļ ar šo kampaņu vēlamies iedrošināt un palīdzēt jauniešiem sekot sev un saviem sapņiem," saka Tele2 komercdirektors Raivo Rosts.
Sociālajā kampaņā #sekosev, kuras mērķis ir motivēt un iedrošināt jauniešus sekot saviem mērķiem un idejām, neskatoties uz negatīvajiem komentāriem, ar savu pieredzi dalīsies arī vairāki viedokļu līderi, kuri ir piedzīvojuši un piedzīvo līdzīgas situācijas – Jānis Krīvēns, Beāte Bērziņa, Samanta Tīna, Indra Salceviča un Arstarulsmirus.
Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju, īpaši jauniešu, attieksmi pret komentāriem internetā, mobilo sakaru operators Tele2 veica pētījumu sadarbībā ar BERG Research šī gada jūlijā, un tajā piedalījās 509 respondenti. Pētījums veikts Tele2 sociālās kampaņas #sekosev ietvaros, kas ilgs līdz septembrim un kurā uzņēmums ar pozitīviem stāstiem iedrošinās jauniešus negatīvos komentārus internetā ignorēt vai arī izmantot kā motivāciju turpināt savus mērķus.