"Pēc šodienas protestiem iesniegsim pieteikumu Rīgas domei par nākamajiem protestiem, kas plānoti rudens pusē," sacīja Lazdiņš, prognozējot, ka nākamā protesta akcija varētu tikt rīkota oktobrī.
Lazdiņš skaidroja, ka protesta akcija plānota rudenī, jo tad lauksaimniecībā noslēdzas sezonas darbi, kā arī tiek apstiprināts valsts budžets. "Ja vasarā sarunu rezultātā neizdosies panākt mūsu vēlmes un prasības, tad viennozīmīgi rudenī mums būs jau ar protestu akcijām šīs prasības jāspiež, jālūdz izpildīt," viņš sacīja.
Tāpat "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs minēja, ka lauksaimniecības problēmas ir ilgstoši pamestas novārtā, tostarp joprojām ir lieli izaicinājumi saistībā ar iepriekš lauksaimnieku izvirzītajām piecām prasībām.
Organizācijas vadītājs arī piebilda, ka otrdien protesta akcijā pie Ministru kabineta lauksaimniecības tehnika būs ļoti ierobežotā skaitā.
Jau vēstīts, ka Rīgā otrdien notiks mežsaimniecības un lauksaimniecības nozares protesti, kuros vairāk nekā 700 cilvēku plāno paust nostāju pret nozaru īpašumā esošās zemes ierobežojumiem bez adekvātiem kompensēšanas mehānismiem, ja zeme tiek nodota dabas aizsardzībai.
Paredzēts, ka plkst.10 Doma laukumā notiks pulcēšanās protesta gājienam, kuru organizēs biedrība "Zemnieku saeima", plkst.11 pievienojoties Latvijas Meža īpašnieku biedrības un Latvijas Kokrūpniecības federācijas organizētajam mītiņam pie Ministru kabineta.
Protesta mērķis ir vērst uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un meža nozarē strādājošos.
Tāpat ziņots, ka šogad 5.februārī Liepājā, Saldū, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Gulbenē, Limbažos un Ogrē notika lauksaimnieku protesti, kuros piedalījās aptuveni 2000 dalībnieku.
Protesta laikā zemnieki vēlējās panākt Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītēja importa aizliegumu bez pārejas perioda, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes 5% apmērā atjaunošanu Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām dārzeņiem, birokrātijas mazināšanu lauksaimniecības nozarē, plašāku pieeju apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām, kā arī atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.