Atbalsts mūsu zemniekiem un lauksaimniecības nozarei kopumā ir izšķirošs mūsu tālākai attīstībai, norādīja S.Āboltiņa. "Nevienlīdzīgie maksājumi kropļo tirgu, neļauj mūsu zemniekiem darboties uz līdzvērtīgiem noteikumiem ar citu dalībvalstu zemniekiem un bremzē lauku attīstību kopumā," teica S.Āboltiņa.
Saeimas priekšsēdētāja sarunā ar ministriem atzina, ka patlaban ir īstais brīdis praksē apliecināt Baltijas valstu vienotību. "Mēs bieži runājam par Baltijas valstu vienotību, atceramies tādus kopīgus vēsturiskus un izšķirošus notikumus mūsu valstīm kā Baltijas ceļš, barikādes vai iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, taču šai vienotībai nebūtu nozīmes, ja mēs nespētu praktiski sadarboties, saskaņot savu rīcību un kopīgi virzīties uz mērķi," teica S.Āboltiņa.
ES daudzgadu budžets un tiešie maksājumi lauksaimniekiem bija viens no aktuālākajiem jautājumiem arī pagājušajā nedēļā notikušajās Saeimas ārlietu debatēs – šos jautājumus savā runā pieminēja gandrīz katrs deputāts, darīja zināmu S.Āboltiņa. "Ir skaidrs, ka šis būs viens no prioritārajiem jautājumiem šai Saeimai un pie tā ir jāstrādā visos līmeņos – gan parlamenta vadībai, gan komisijām, gan ikkatram deputātam, kam ir iespēja skaidrot pašreizējo netaisnīgo situāciju un aizstāvēt mūsu intereses," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
"Taču viens nav cīnītājs, tāpēc mums ir jāmeklē sabiedrotie un partneri. Mēs nevarētu tādus iegūt citviet, ja nespētu triju Baltijas valstu starpā saskaņot pozīcijas. Sadarbojoties reģionālā līmenī, mēs varam aizstāvēt kopīgās intereses jau visas ES līmenī. Tāpēc jūsu kopīgie pūliņi tiek augstu vērtēti," uzrunā teica S.Āboltiņa.
Raksturojot situāciju ES, S.Āboltiņa pauda, ka gan pašai ES, gan mūsu valstīm šis gads un arī nākamais būs ļoti svarīgs tālākai nākotnei. "Mūsu kopīgajās interesēs ir panākt, lai ES izietu no pašreizējās krīzes, atgūtu uzticību bloka nākotnei, atgūtu uzticību eiro un liktu pamatus ilgtspējīgai attīstībai," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.