Cilvēkam tika atņemts pilnīgi viss, un viņš, vājš un bezspēcīgs, tika iesviests izsūtījuma šausmās un pakļauts teroram," sacīja S.Āboltiņa."Deportācija notika lielā steigā, bet saskaņā ar okupācijas režīma slepenajām instrukcijām, bez jebkādas intereses par to, kas ar izsūtītajiem notiks vēlāk. Galvenais bija nevēlamos elementus aizvest prom no viņu dzimtajām vietām. Par nevēlamiem elementiem tika dēvēti cilvēki – Latvijas iedzīvotāji, mūsu pašu pilsoņi, sirmgalvji un mazie bērni, kas augstāk par visu vērtēja brīvas un neatkarīgas Latvijas nākotni, kas mīlēja savu valsti," teica S.Āboltiņa.Saeimas priekšsēdētāja pateicās Sibīrijas bērniem, kas savu likteņu stāstus ir nodevuši saviem bērniem un mazbērniem par izsūtījumā pavadītajiem gadiem. Viņa norādīja, ka "neraugoties uz deportāciju baisiem notikumiem, mūsu vecvecāki, vecāki un bērni nosargāja visdārgāko – ticību brīvai un neatkarīgai Latvijai, lai mēs brīvi šodien varētu dziedāt – Dievs, svētī Latviju!"
Āboltiņa: Mūsu pienākums ir neaizmirst deportāciju traģiskos notikumus
Mūsu pienākums ir neaizmirst 1941.gada 14.jūnija traģiskos notikumus mūsu tautas dzīvē un pieminēt netaisnību, kas šajā zemē tikusi nodarīta mūsu tautai, otrdien uzrunā konferencē "Pieminot 1941.gada 14.jūniju" teica Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība)."Pirms 70 gadiem 1941.gada 14.jūnijā nežēlīgos apstākļos vilcienu lopu vagonos vairāk nekā 15 tūkstoši mūsu tautiešu tika izvesti uz Sibīriju ar izrautām saknēm no savas dzimtenes.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.