"Latvijas zinātnei tuvākajā laikā būs jāspēj izkļūt no perifērijas, pievienoties tā dēvētajam attīstītajam centram un būt gatavai kopā ar citām Eiropas Savienības valstīm spēlēt dinamisku lomu pasaules zinātnes attīstībā. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka šādu mērķu sasniegšana ir mums pa spēkam. Mūsu zinātniekus pasaulē pazīst jau tagad – gan kā atklājējus un jaunu, inovatīvu produktu radītājus, gan kā domas un idejas veidotājus," norādīja S.Āboltiņa.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka, ja ES gatavojas līdz 2030.gadam inovāciju plaisu ar ASV un citiem inovāciju līderiem samazināt līdz nullei un kļūt par paraugu tādās augstākās aktualitātes jomās kā klimata pārmaiņas, enerģētika un sabiedrības novecošanās, tad tas ir nopietns signāls arī Latvijai. "Eiropas Savienība atrodas uz globāla attīstības ceļa, un tādēļ arī Latvijai kā tās pilntiesīgai loceklei būs jāspēj atrast līdzsvaru starp nacionālajām prioritātēm un zinātnes starptautiskošanos," sacīja S.Āboltiņa.
"Lai Latvija kopā ar Eiropas Savienību zinātnes jomā kļūtu par globālu spēlētāju, neapšaubāmi milzu nozīme būs valsts atbalstam zinātnei, tehnoloģijai un inovācijām. Tomēr tikpat nozīmīga loma būs arī plašākiem sociālajiem procesiem, sociālajam kapitālam un izpratnei par zinātnes un inovācijas procesiem," akcentēja S.Āboltiņa.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka tieši atvērti un idejām bagāti prāti ir mūsu valsts nākotnes balsts. "Cilvēki, kam piemīt gudrības mīlestība, spēj domāt ne tikai par sevi, bet arī par saviem līdzcilvēkiem, savu tautu, savu valsti. Mūsu pašu spēkos ir veidot Latviju konkurētspējīgu un labklājīgu. Tādu, ar kuru lepoties, mūsu bērniem un mazbērniem," pauda S.Āboltiņa.