Absurdā licencēšana var nozīmīgi ietekmēt radio auditoriju

Santehniķis to klozetpodu nav izgudrojis. Lai gan, ja paklausās tos jaunos bliežamgabalus, tad to autoriem būtu jāpiemaksā par to, ka ēterā tiek nosaukti to vārdi.

Nejauc. Nevis par grāmatu lasīšanu savā nodabā, bet par lasīšanu priekšā bērniem. Un vēl jāsoda katrs, kas bez attiecīgas licences pārstāsta otram grāmatas saturu. Īpaši, ja publiskā vietā.

Katrs cilvēks vēlas, lai viņa darbs būtu apmaksāts. Īpaši izdevīgi, ja par tavu izdarīto darbu Tev maksā visu atlikušo mūžu, tad pēc kāda laika cilvēks vispār var palaisties slinkumā un visu atlikušo mūžu tikai ievākt dividendes no vienreiz izdarīta darba. Tagad iedomājieties, ka katrs celtnieks, santehniķis, inžrnieris, elektriķis ierastos pie jums katru gadu un katru mēnesi ievākt no jums dividendes par savu kvalitatīvi padarīto darbu un darītu to līdz mūža beigām. Cik ilgi jūs izturētu šādu "autortiesību aizstāvību", jo visas šīs profesijas arī ir radošas - katrs projekts ir atšķirīgs un lai veiktu katru nākošo ir jāpiepūlē smadzenes. Ar ko tad dziesmu autori, fotogrāfi, rakstnieki, programmu izstrādātāji un kinomatogrāfisti ir tik īpaši, ka viņiem būtu jāizveido atsevišķa aizsardzības sistēma? Kāpēc santehniķis nevarētu iekasēt no jums naudu par katru reizi, kad ejat dušā, mazgājaties pie izlietnes, vai lietojat klozetpodu? Katru reizi, kad ieejat kādā ēkā - arhitekts un celtnieks, kas strādājuši pie šīs mājas tapšanas, iekasētu no jums naudu par to, ka lietojat šo ēku! Kā jūs justos? Padomājiet pie šī jautājuma, jo aiziet līdz tiesiskajam absurdam ir viegli, bet atgriezties no tā nav iespējams, jo cilvēku alkatībai nav robežu!!!