Administratīvi teritoriālā reforma: Pūce skaidro, ka ir nepieciešams vērtēt pašvaldību funkcionālās teritorijas

Ņemot vērā kritiku par kritēriju trūkumu republikas jeb lielo pilsētu statusa piešķiršanai, Pūce akcentēja, ka apzīmējums "republikas pilsēta" nemaz neesot statuss, bet tik vien kā pašvaldības paveids, uzsverot, ka republikas pilsētas ir pašvaldības, kur ir pilsēta bez lauku teritorijām, savukārt novada pašvaldība ir pilsēta ar lauku teritoriju.

Pūce skaidroja, ka, sagatavojot konceptuālo ziņojumu, tika fiksēts, Latvijas teritorijas pamatattīstības atslēga ir attīstības centrs kopā ar lauku teritoriju.

"Rodas jautājums, kā noteikt lauku teritoriju ar attīstības centru. Atslēga ir funkcionālās teritorijas, kuras ir vērts saimnieciski pārvaldīt vienoti. Izveidojas objektīvas atšķirības, jo funkcionālās teritorijas atšķiras," teica Pūce, uzsverot, ka sākotnēji tika nākts pie secinājuma, ka būtu jānosaka divas republikas pilsētas - Rīga un Jūrmala.

Tā kā Rīgas reālā funkcionālā teritorija ir pārāk liela, tā būtu veidojama kā atsevišķa republikas pilsēta. Savukārt Jūrmalas pašvaldībai specifisku iemeslu dēļ ilgstoši bijis minētais statuss, bet tai nav nopietnas funkcionālās teritorijas.

Ministrs skaidroja, ka pēc konceptuālā ziņojuma atbalstīšanas valdībā, ņemot vērā pašvaldību priekšlikumu, republikas pilsētu lokam pievienotas vēl trīs pašvaldības, vērtējot, ka gan pilsētai, gan novadam ir pietiekams iedzīvotāju skaits.

"Tas nav vienkāršs lēmums. Šajās trīs republikas pilsētās un novados būs nepieciešams veidot vismaz daļēju kopdzīvi - viņiem būs pienākums noteiktus jautājumus pārvaldīt kopā," piebilda Pūce.

Kā ziņots, Saeimas vairākums līdz šim nav atbalstījis republikas jeb lielās pilsētas statusa noteikšanu Jelgavai un Ventspilij, līdzšinējo republikas pilsētu loku sašaurinot līdz piecām.