Pastāv versija, ka Lietuvas dižkunigaitis Mindaugs kopā ar diviem mazgadīgiem dēliem Rukli un Rupeiķi nogalināts ceļā uz Aglonu, kur viņš esot devies pie savas pāragri mirušās sievas radiem. Aglonā atradusies arī karaļa un viņa dēlu kapa vieta, to liecina arī XVII gadsimta luterāņu mācītāja J. F. Rīvija hronika, kurā teikts, ka 1618. gadā Aglonā, novācot kāda torņa drupas, ir atrasta Mindauga kapa marmora plāksne. Līdz mūsdienām saglabājies šīs plāksnes latīņu teksta noraksts, no kura var nojaust, ka šajā vietā atdusas karalis Mindaugs, kurš noslepkavots 1263. gada 12. septembrī. Pēc vienas versijas izriet, ka torņa drupas, kur atrasta kapa plāksne, bijušas vietā, kur tagad atrodas kapsēta, taču pastāvot arī uzskats, ka Mindaugs ticis pārapbedīts baznīcā zem altāra.
Viens no idejas iniciatoriem, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas direktors Osvalds Zvejsalnieks uzsver, ka Mindauga kapavietas iezīmēšana Aglonā un karalienes Martas piemiņas iemūžināšana būtu gadsimta notikums ar Eiropas skanējumu, tas būtu piemineklis vēsturiskajai baltu vienībai un cerīga zīme lietuvju-latvju tautu nākotnei.
Lietuvas dižkunigaitis Mindaugs (1200-1263) XIII gs. apvienoja baltu zemes un lika pamatus Lietuvas lielvalstij. 1253. gada 6. jūlijā ar Romas pāvesta Innocenta IV svētību kronēts par Lietuvas karali. Mindauga kronēšanas diena Lietuvā ir valsts svētki. Viņš pats pieņēma kristīgo ticību un nokristīja tautu, taču 1261.gadā pēc Durbes kaujas, kur prūšu un žemaišu ciltis uzvarēja teitoņus, žemaišu kunigaiša Treinota samusināts, no kristietības atsakās. Mindaugs turpināja karu ar krustnešiem, bet jau pēc diviem gadiem tā paša Treinota noorganizētā sazvērestībā gāja bojā.